Atzīmēt 4. maiju kā Baltā galdauta svētkus ir jauna tradīcija, kas ieviesta tikai pagājušogad. Tomēr Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli apliecina, ka jau izsenis latvieši svinīgos mirkļos pulcējušies pie skaisti klātiem galdiem ģimenes, draugu un kolēģu lokā. Par godu Latvijas otrajai dzimšanas dienai piedāvājam fotogrāfiju izlasi, kurā mūsu kultūras leģendas iemūžinātas pie gaišiem galdautiem.
Atzīmēt 4. maiju kā Baltā galdauta svētkus ir jauna tradīcija, kas ieviesta tikai pagājušogad. Tomēr Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli apliecina, ka jau izsenis latvieši svinīgos mirkļos pulcējušies pie skaisti klātiem galdiem ģimenes, draugu un kolēģu lokā. Par godu Latvijas otrajai dzimšanas dienai piedāvājam fotogrāfiju izlasi, kurā mūsu kultūras leģendas iemūžinātas pie gaišiem galdautiem.
Atzīmēt 4. maiju kā Baltā galdauta svētkus ir jauna tradīcija, kas ieviesta tikai pagājušogad. Tomēr Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli apliecina, ka jau izsenis latvieši svinīgos mirkļos pulcējušies pie skaisti klātiem galdiem ģimenes, draugu un kolēģu lokā. Par godu Latvijas otrajai dzimšanas dienai piedāvājam fotogrāfiju izlasi, kurā mūsu kultūras leģendas iemūžinātas pie gaišiem galdautiem.
Austras Skujiņas traģiskā dzīves izskaņa tiek cieši sasaistīta ar nelaimīgu iemīlēšanos viņas homme fatal jeb liktenīgajā vīrietī, dzejniekā Valdī Grēviņā. Vien nedaudziem zināms, ka, sākot no 16 gadu vecuma, teju līdz pat īsās dzīves beigām Austra lolo siltas jūtas pret Mākslas akadēmijas modeli, tēlnieku, arī viņas kailfotogrāfiju autoru, zemgalieti Fēliksu Stabuli, kuru gan abu sarakstē, gan tikšanās reizēs mēdz dēvēt par savu Pēru Gintu.
Jau sesto gadu pēc kārtas Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) un tā draugi visā Latvijā aicina svinēt Valsts valodas dienu. Šogad svētki tiks atzīmēti ar akciju “Valoda uz trotuāra”, kā arī citiem pasākumiem 41 iestādē – muzejos, skolās, bibliotēkās un citos kultūras un izglītības centros.
Grūti iedomāties cilvēku, kuru kaut kādā līmenī nespētu uzrunāt neviena no “Plikajos rukšos” aprakstītajām garīgajām vai miesiskajām pieredzēm un absurdi smieklīgajām vai tikpat absurdi traģiskajām situācijām no sērijas “neticami, bet fakts”.
Muzeja krājumā glabājas nepublicēts Raiņa rokraksts – bloknots “Palestīnas ceļojuma piezīmes”. Nelieli fragmenti no tā citēti Astrīdas Cīrules rakstā “Uz Apsolīto zemi pie Jāzepa” rakstu krājumā “Raiņa traģēdija “Jāzeps un viņa brāļi” laikmetu un viedokļu krustpunktos”.
Aprīlī pasaule atzīmē Joku dienu, tāpēc Mēneša priekšmeta godā šoreiz varoņi no iemīļotās leļļu filmas “Si-Si-Dra”, kas raisījusi smaidu vairākām paaudzēm, – zēns Pēcis un sivēns Si Si Dra. Filma iznākusi uz ekrāniem pirms 40 gadiem – 1977. gadā, tās režisors ir latviešu animācijas tēvs Arnolds Burovs, tapšanā roku pielikuši dzejnieks Jānis Peters un komponists Ivars Vīgners.
Neviens nenoliegs – tas, kā cilvēks veido attiecībās ar citiem, daudz par viņu pasaka. Tomēr, literatūras (un mākslas vispārīgā nozīmē) pētniekam tā, šķiet, ir viena no svarīgākajām dilemmām – kur sākas autors, un kur beidzas cilvēks?
Dzejniekiem nepatīk, ka kāds mēģina noteikt viņu darbu „vidējo lasītāju”, tomēr Jānis Tomašs savā debijas krājumā „Melnie darba cimdi” tik uzskatāmi un poētiskās izteiksmes ziņā vienkārši pievēršas ikdienas skaudrajai realitātei, vienlaikus uzlūkojot to no augšas un pētot no iekšpuses, ka par viņa dzejas galveno auditoriju varētu uzskatīt tieši strādnieku šķiru.
15. martā aprit 60 gadi, kopš dzimis dzejnieks Māris Melgalvs. Lai atgādinātu par viņa veikumu, par RMM marta Mēneša priekšmetu izvēlēts zīmējums, ko 1988. gadā Mārim veltījuši tolaik jaunie dzejnieki Ieva Rupenheite un Andris Akmentiņš.
Rakstniecības un mūzikas muzejs