Edgars Tons mēģinājumā ar Radio un TV simfonisko orķestri. Rīga, 1966. g. 28. marts. Foto: Laimonis Kaļķis. RTMM 716489(43)
17. janvārī aprit 100 gadi, kopš dzimis diriģents Edgars Tons. Lai atgādinātu par viņa spilgto un nozīmīgo darbību, par RMM janvāra Mēneša priekšmetu izvēlēts pagaidām vēl nenoskaidrota autora šaržs, kur Edgars Tons attēlots, diriģējam Hektora Berlioza dramatisko leģendu “Fausta pazudināšana”. Pie šarža kaligrāfiskā rokrakstā rakstīts: “Kad pār viņu nolīst cēlā jūsma, / Klausītājus aizrauj skaņu plūsma. / Viņa rokas vadīts, bojā gājis Fausts – / Teātrim daudz naudas atkal kasē rausts”.
Slaids, šarmants, dāmu apjūsmots, sirsnīgs, bet reizē emocionāli atturīgs – tāds Edgars Tons palicis laikabiedru atmiņās un redzams arī šajā zīmējumā. Ne velti operas kolēģi viņu dēvējuši par Lordu.
Edgara Tona pirmā muzikālā izglītība saistīta ar kontrabasa spēli, ko viņš apguvis Latvijas konservatorijā, vienlaikus studējot jurisprudenci Latvijas Universitātē. Bet īstā jūsma par orķestra skanējumu, kas aprakstīta veltījuma dzejolī, viņam nākusi, uzsākot mūziķa darbu Radio simfoniskajā orķestrī (tagadējā LNSO). Tad arī pieņemts lēmums par studijām simfoniskā orķestra diriģenta specialitātē, kurā viņu ievadījis Pēteris Barisons un Leonīds Vīgners. Savu meistarību Edgars Tons pilnveidojis pie Borisa Haikina dzimtajā Pēterburgā (tur Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās bija nonākuši viņa vecāki Minna un Oto Toni).
1947. gadā Edgaram Tonam uzticēts diriģenta darbs Operas un baleta teātrī, bet 1954. gadā viņš kļūst par tā galveno diriģentu. No 1963. līdz 1966. gadam ir arī Latvijas PSR Radio un TV simfoniskā orķestra (tagadējā LNSO) galvenais diriģents. Šajā laikā viņš liek lietā savu izsmalcināto māksliniecisko gaumi un spilgti izteikto skatuvisko nervu, veidojot interpretācijas vairāk nekā 30 operām, 10 baletiem, daudziem simfoniskajiem darbiem, kantātēm un oratorijām. Viņa vadīto operu izrādes un simfonisko koncertu programmas ir atklājušas daudzus Latvijas publikai mazpazīstamus pasaules mūzikas lielos darbus. Klātienē viņš sadarbojies ar Bendžaminu Britenu un Dmitriju Šostakoviču, pirmatskaņojis vairākus latviešu komponistu jaundarbus un simfoniskās partitūras.
Izvēlētais Mēneša priekšmets liecina arī par nozīmīgu notikumu Latvijas mūzikas dzīvē – 1957. gada 30. decembrī Edgara Tona vadībā mūsu operas namā izskanēja franču komponista Hektora Berlioza dramatiskās leģendas “Fausta pazudināšana” koncertiestudējums (pirmo reizi Latvijas operteātrī tas uzvests 1937. gadā Teodora Reitera vadībā). Atskaņotāju sastāvs grandiozs: apvienotie operas un radio simfoniskie orķestri, apvienotie operas, Rīgas Pedagoģiskā institūta un Poligrafiķu centrālā kluba kori, operas solisti Žermēna Heine-Vāgnere (Margarēta), Miķelis Fišers (Fausts), Aleksandrs Daškovs (Mefistofels), Artūrs Lēpe (Branders), baleta solistes Bella Fainšteine un Marina Sizova. Pēc tam atskaņojums vairākkārt atkārtots Rīgā, kā arī Sanktpēterburgā un Maskavā.
17. janvārī aprit 100 gadi, kopš dzimis diriģents Edgars Tons. Lai atgādinātu par viņa spilgto un nozīmīgo darbību, par RMM janvāra Mēneša priekšmetu izvēlēts pagaidām vēl nenoskaidrota autora šaržs, kur Edgars Tons attēlots, diriģējam Hektora Berlioza dramatisko leģendu “Fausta pazudināšana”.
Papildus idejām par latvju tautas gara atmodināšanu ar dzejas un mitoloģijas apvienošanu Ausekli nodarbināja arī tīri praktiskas dabas jautājumi saistībā ar latviešu tautskolās piekoptajām mācību metodēm. Savus novērojumus un ieteikumus viņš aprakstījis izdevumā “Paidagoģiska gada grāmata”, kas izdota 1876. gadā un tolaik radīja zināmu skandālu pedagogu aprindās.
Identifikācijas nr. RMM 2016/5 “Darbavietu un publiskās zonas mēbeļu iepirkums” Izsludināšanas datums 2016. gada 6. decembris. Piedāvājumu iesniegšana līdz 2016. gada 19. decembrim plkst. 10.00 Tērbatas ielā 75, Rīgā. Piedāvājumu atvēršana 2016. gada 19. decembrī plkst. 10.05. Sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā RMM 2016/5…
Šis stāsts ir par Sāru Rašinu, kura pasaulē nākusi pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, 1920. gada 23. maijā Liepājā, un arī viņai tolaik ir nodrošināts viss, lai attīstītu savu spožo mūziķes talantu. Taču 21 gada vecumā viņai lemts iet nāvē, par kuru vēl šodien turpina klīst leģendas.
Muzejā ir atsevišķs novilkums no konferences materiālu krājuma ar Dāles referāta tekstu franču valodā. Dāle pārvalda daudzas valodas, tā ka viņam nav problēmu Parīzē uzrunāt mājiniekus viņu dzimtajā valodā.
Vai par tradicionālismu var dēvēt pievēršanos stingrākam ritma zīmējumam, atskaņu sistēmai un regulāriem strofiskiem veidojumiem? Nē, viss ir daudz sarežģītāk. Šķiet, drīzāk būtu jārunā par alternatīvu jau pazīstamās “raupiskās” poētikas izpausmi.
Sveicot Latviju tās dzimšanas svētkos, piedāvājam stāstu par zvaniņu, kas savulaik esot ieskandinājis neatkarīgās valsts dibināšanu un kas tagad glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Lai gan zvaniņš ir viegli apsūbējis, tā skaņa joprojām ir dzidra un melodiska.
Sveicot Latviju tās dzimšanas svētkos, piedāvājam stāstu par zvaniņu, kas savulaik esot ieskandinājis neatkarīgās valsts dibināšanu un kas tagad glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Lai gan zvaniņš ir viegli apsūbējis, tā skaņa joprojām ir dzidra un melodiska.
Identifikācijas nr. RMM 2016/4 “Biroja printeru iegāde” Izsludināšanas datums 2016. gada 04. novembris. Piedāvājumu iesniegšana līdz 2016. gada 16. novembrim plkst. 10.00 – Tērbatas ielā 75, Rīgā. Piedāvājumu atvēršana 2016. gada 16. novembrī plkst. 10.00. Sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā RMM 2016/4 Piedāvātās līgumcenas…
Turpinot “Stāstneša” rakstu sēriju “Vai viegli būt jaunam?“, piedāvājam ielūkoties Dzintara Soduma (1922–2008) jaunībā. Viņa un arī citu tā saucamo trimdas jaunās paaudzes rakstnieku skolas vai studiju gadi iekrīt sarežģītā laikā, kad viena otru nomaina vairākas varas. Tie ir 1930.–1940. gadi.
Rakstniecības un mūzikas muzejs