Vaicāts par koncerta spilgtāko iespaidu, Raimonds Pauls atbildēja vienā vārdā: “Bartoks!!!” Un ne velti – Bēla Bartoks bija viens no Jehudi Menuhina mīļākajiem komponistiem. Viņš neskaitāmas reizes atskaņojis Bartoka vijoļkoncertus un sonātes, bet Sonāte vijolei solo rakstīta tieši Menuhinam. Tajā vakarā Bartoka Koncerta orķestrim sarežģītā partitūra diriģenta dziļi inteliģentajā un smalkajā interpretācijā izskanēja ar apbrīnojamu dabiskumu un vieglumu.
Jehudi Menuhins bija ne tikai ģeniāls mūziķis, bet arī humānists un domātājs, kurš asi uzstājās pret rupjību, vardarbību un cilvēka cieņas aizskaršanu. Viņš vienmēr rūpējies par jauno mūziķu izglītošanu: 1963. gadā Anglijā atvēris īpaši apdāvināto bērnu mūzikas skolu, kur 70. gadu vidū vijoļspēli pasniegusi arī mūsu Ieva Graubiņa, bet vēlāk tur mācījies jaunais latviešu vijolnieks Arturs Girskis; Menuhins dibinājis arī jauno mūziķu atbalsta fondu, kas reizi divos gados rīko Menuhina starptautisku konkursu, uz kuru 1991. gadā bija devušies arī pieci Emīla Dārziņa mūzikas skolas vijolnieki un viņu pedagogi. Menuhina iekoptos vasaras mūzikas festivālus Gštatē, Šveicē, turpina Gidons Krēmers.
Sirds gudrība un dvēseles skaidrība ir īpašības, kas raksturo Jehudi Menuhina mākslu un dzīvi, un šī fotogrāfija ir kā atgādinājums tam, ka arī daudziem no mums šeit, Latvijā, ir bijusi laime tikties ar šo leģendāro personību.
Vaicāts par koncerta spilgtāko iespaidu, Raimonds Pauls atbildēja vienā vārdā: “Bartoks!!!” Un ne velti – Bēla Bartoks bija viens no Jehudi Menuhina mīļākajiem komponistiem. Viņš neskaitāmas reizes atskaņojis Bartoka vijoļkoncertus un sonātes, bet Sonāte vijolei solo rakstīta tieši Menuhinam.
Aleksandra Grīna (1895–1941) personību un latvietības izjūtu, kas vēlāk tika ietverta viņa literārājos darbos, vislielākajā mērā slīpēja Pirmais pasaules karš un Latvijas brīvības cīņas. Izaicinājumiem pilna bija Grīna mūža trešā desmitgade.
Inga Gaile, nezaudējot savai dzejai raksturīgo poētiski vijīgo un spraigo valodu, veikli pamanās sakausēt niansētus tēlu psiholoģiskos portretus, seksualitāti un jutekliskumu ar precīzi iezīmētu laikmeta fonu un tolaik Eiropā un ASV popularitāti ieguvušajām eigēnikas idejām tautas kvalitāšu uzlabošanai.
Tā kā septembrī atzīmējam Zinību dienu – 1. septembri, tad Mēneša priekšmeta godā nokļuvis mūsu muzejam gluži neparasts rakstu darbs – skolēnu domrakstu albums, kur atspoguļota Daudzeses pamatskolas (Jaunjelgavas novads) audzēkņu ekskursija uz Rīgu 1928. gadā.
Jau Raiņa nāves dienā aizsākās dažādas iniciatīvas viņa piemiņas saglabāšanai. Kā veidojās tēlnieka Kārļa Zemdega pieminekļa ideja, kas tika īstenota? Kādi bija varianti, redzējumi un idejas, ko nerealizēja? Un kā no pieminekļa tapšanas procesa tika izstumta Aspazija?
Jau Raiņa nāves dienā aizsākās dažādas iniciatīvas viņa piemiņas saglabāšanai. Kā veidojās tēlnieka Kārļa Zemdega pieminekļa ideja, kas tika īstenota? Kādi bija varianti, redzējumi un idejas, ko nerealizēja? Un kā no pieminekļa tapšanas procesa tika izstumta Aspazija?
Identifikācijas nr. RMM 2016/3 “Profesionālās klases skārienjūtīgo interaktīvo ekrānu iegāde ekspozīcijas vajadzībām” Izsludināšanas datums 2016. gada 24. augusts Piedāvājumu iesniegšana līdz 2016. gada 5. septembrim plkst. 11.00 – Tērbatas ielā 75, Rīgā. Piedāvājumu atvēršana 2016. gada 5. septembrī plkst. 14.00. Sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā…
1920. gada 11. augustā Rīgā tika parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums, kurā Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību.[1] Par godu tam 11. augustā tiek atzīmēta Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, tādēļ kā augusta Mēneša priekšmets izvēlēts RMM krājumā atrodamais ofortu sakopojums “Brīvības cīņas” Ludolfa Liberta redakcijā.
Bula vasarā, jūlija otrajā sestdienā dažādās Latvijas piejūras vietās atzīmējam Jūras jeb Zvejnieksvētku dienu. Šim notikumam šogad būs jau 80 gadus sena vēsture, un tam par godu kā mēneša priekšmets izvēlēts RMM krājumā atrodamais zvejniecības piederums.
Pedagoģijas vēsturnieki saista Jāņa Grestes veikumu ar jaunu pieeju meklējumiem skolēnu audzināšanā un apmācībā. Skolu muzeji atceras Jāni Gresti kā aizsācēju. Ģeologiem Jānis Greste ir spožs Latvijas dabas bagātību popularizētājs, kurš izdevis divas grāmatas par šo tematiku un pēc kura scenārija 1937. gadā Voldemārs Pūce uzņēmis filmu “Mūsu pelēkais dārgakmens”.
Rakstniecības un mūzikas muzejs