Tā kā septembrī atzīmējam Zinību dienu – 1. septembri, tad Mēneša priekšmeta godā nokļuvis mūsu muzejam gluži neparasts rakstu darbs – skolēnu domrakstu albums, kur atspoguļota Daudzeses pamatskolas (Jaunjelgavas novads) audzēkņu ekskursija uz Rīgu 1928. gadā.

Te var rasties jautājums – kādā sakarā Rakstniecības un mūzikas muzejā atrodami šie skolēnu roku rakstītie domraksti? Atbilde meklējama mūsu muzeja vēsturē, kad Jānis Greste – kolekcionārs, muzejnieks, skolotājs un dabaszinātnieks – Skolotāju savienības muzejā Mednieku ielā 7 izveido Rakstnieku stūrīšus. Uz to pamata 1925. gadā top Rakstniecības muzejs. Caur rokrakstiem un dažādiem priekšmetiem te iepazīstami latviešu literāti – Rūdolfs Blaumanis (vairāk nekā 500 priekšmetu), Kaudzītes Matīss, Kārlis Skalbe, Anna Brigadere, Rainis, Aspazija, Jēkabs Janševskis u. c., arī komponists Emīls Dārziņš.

Daudzeses pamatskolas audzēkņu pirmais apskates objekts bijuši tieši Rakstnieku stūrīši Skolotāju muzejā, un ekskursiju viņi aprakstījuši ļoti detalizēti, tāpēc šie domraksti ieinteresējuši Jāni Gresti, un albums nonācis viņa kolekcijā.

Albumā apkopoti 5. un 6. klases audzēkņu 23 domraksti par piedzīvojumiem četru dienu ekskursijā Rīgā. Tie rakstīti dažādos, bet vienādi rūpīgos rokrakstos, katrs no tiem uz 3–4 palielām lapām. Lielākā daļa virsrakstu īpaši noformēti ar dažādām krāsām un rotājumiem.

Par Skolotāju muzeju skolēni raksta, ka nonākuši gaišā, tīrā un klusā telpā. Domrakstos pieminēti visi rakstnieki, kuru stūrīši redzēti, var izlasīt par visiem izstādītājiem priekšmetiem. Uzzīmēts muzejā redzētais Blaumaņa mājas plāns, teksti papildināti ar ielīmētiem rakstnieku portretiem, kuri izgriezti no avīzēm vai žurnāliem. Katrs rakstītājs sevišķi atzīmējis iespēju paturēt rokā Blaumaņa vai Kaudzītes spalvaskātu vai vismaz pieskarties tam.

Tikpat sīki aprakstītas arī citas vietas, ko skolēni apskatījuši: Doma dabaszinātniskais muzejs, Valsts vēstures un etnogrāfiskais muzejs, Valsts un Pilsētas mākslas muzeji, Ķuzes konfekšu fabrika, Brāļu kapi un redzētās izrādes Nacionālajā teātrī un operā. Kā sevišķi saviļņojošu mirkli skolēni apraksta iespēju Nacionālajā teātrī ieraudzīt Raini un Aspaziju, kuri atnākuši uz Aspazijas lugas “Zalkša līgava” izrādi.

Ekskursijas arī šodien ir saistoša skolas mācību gada sastāvdaļa, un redzēto mūsdienu skolēni līdzīgi atspoguļo savās prezentācijās projektu nedēļās. Šodien kā apskates objekti tiek izvēlēti Nacionālā bibliotēka, “Lido”, anatomikums un citas vietas, kādu pirms 80 gadiem Rīgā nebija. Prezentācijas tiek veidotas datorā, nevis rakstītas ar roku, skolēni paši fotogrāfē un sevis uzņemtos attēlus un selfijus ievieto internetā, sociālajos tīklos. Viss notiek pavisam citādi, un tas rosina fantāziju. Vai spējam iztēloties, kādas būs ekskursijas uz Rīgu pēc vēl 80 gadiem un kādā veidā par redzēto stāstīs nākotnes skolēni?