Rakstniecības un mūzikas muzeja maija mēneša priekšmets ir rakstnieces Kristīnes Ilziņas dārza rūķis.
“Dārza rūķis Latvijā ieradās 20. Gadsimta 20.–30. gados, Doles salā. (..) Rūķis dzīvo uz visaugstākā plaukta kā grāmata. (..) Viņš ir izlasījis pilnībā visu, kas jebkad uzrakstīts, jo lasa nemitīgi.”
Rūķis ielavās arī Kristīnes Ilziņas darbos. Rakstniece pieļauj, ka rūķis to dara apzināti, lai gan pašai rakstot šķita, ka tas notiek nejauši.
“Slinkuma pārvarēšana ir radošums. Man jebko darīt sistemātiski ir ļoti grūti, līdz ar to rakstīt sistemātiski es nevaru. Es rakstu tādiem kampieniem. Ja es ļoti ieeju tekstā, tad man grūti ir dzīvot parasto dzīvi,” stāsta rakstniece.
Kristīne Ilziņa (1969) – rakstniece, publiciste. Dzejoļu grāmatas “Jukusi saulespuķe” (1996, Klāva Elsberga prēmija 1997) un vairāku bērnu grāmatu – “Uz ielas”, “Mani zobiņi” (abas 2007), “Par ķepām, astēm un zvēriem neparastiem jeb Nebakadnukaķa stāsti” (2010) – autore. Kopš 2012. gada strādā apgādā “Zvaigzne ABC” par projektu vadītāju. Publicē recenzijas par jaunākajiem latviešu literatūras darbiem. Par stāstu krājumu “Es neliecināšu pret jums” tikusi nominēta 2023. gada Latvijas Literatūras gada balvai, kā arī Baltijas Asamblejas balvai.
Rakstniecības un mūzikas muzeja maija mēneša priekšmets ir rakstnieces Kristīnes Ilziņas dārza rūķis. “Dārza rūķis Latvijā ieradās 20. Gadsimta 20.–30. gados, Doles salā. (..) Rūķis dzīvo uz visaugstākā plaukta kā grāmata. (..) Viņš ir izlasījis pilnībā visu, kas jebkad uzrakstīts, jo lasa nemitīgi.” Rūķis…
22. maijā plkst. 18.00 Rakstniecības un mūzikas muzejs, Pulka ielā 8, Rīgā, kultūrtelpā “Tintnīca” aicina uz Jura Kulakova piemiņas pasākumu “Galvenais, lai tevī pašā…”. Tikšanās laikā ikvienam būs iespēja dzirdēt atmiņu stāstus par Jura Kulakova mūzikas gaitām, sākot no bērnības līdz pat pēdējiem mūža brīžiem. Diskusijā piedalīsies Ieva…
Diriģente, sieviešu koru kustības patronese, jauno dziedātāju audzinātāja un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora “Tiara” dibinātāja un vadītāja. Ogres apriņķa un Rīgas sieviešu koru grupas virsdiriģente. Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģente, Latvijas koru nozares padomes eksperte. Regulāri vada meistarklases, uzstājas konferencēs, piedalās koru konkursu žūrijas darbā Latvijā…
Dziesmusvētku telpa – pirmā un lielākā latviešu dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgā ekspozīcija, kas ir veidota par godu Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku simtpiecdesmitajai gadskārtai.
Rakstniecības un mūzikas muzejs apzina, vāc, pēta un popularizē kultūras vērtības par Latvijas rakstniecības un mūzikas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām un nodrošina rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju centralizētā krājuma pārvaldību.
Topošā rakstniece un Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte. Akadēmisko izglītību iegūst RTU Liepājas Rakstniecības studiju maģistrantūras programmā. Pilnveidojas Literārās Akadēmijas prozas meistardarbnīcā pie Ingas Gailes. Aktīvi darbojas mūsdienu literārajos procesos, ir avangarda mēnešraksta “Avīzes Nosaukums” pastāvīgās redakcijas biedre.
Esejiste, tulkotāja un literatūrfilozofe. 1938. gadā Latvijas Universitātē Zenta Mauriņa aizstāv pirmo doktora disertāciju latviešu literatūrzinātnē. Mauriņas dzīvē svarīgs skaņdarbs ir Ludviga van Bēthovena 9. simfonija. Mauriņa zināma arī kā liela vēstuļu rakstītāja. Dzīvojot trimdā, viņa vairākkārt raksta: “Atbildēju uz 100 vēstulēm dienā.” Tuvos…
Viena no nozīmīgākajām Atmodas laika personībām, dzejniece, dramaturģe un prozaiķe. Daiļradē akcentē Latvijas tautas likteni un garīgās vērtības. Ilgus gadus strādājusi literārā žurnāla “Karogs” redakcijā, aktīvi darbojusies sabiedrībai nozīmīgu ideju paušanā. Sarakstījusi divus autobiogrāfiskus atmiņu romānus “Pieci pirksti” (2013) un “Paradīzes putni” (2018), kuros aprakstīta ģimenes atgriešanās no…
Bija latviešu operdziedātājs. Jau mazotnē apguvis vairākus mūzikas instrumentus, spēlējis cītaru Zāberu ģimenes lauku kapelā. “Latviešu tautas gaišais ģēnijs”, “īsts pučīnists”, “tautas iemīļotākais dziedonis”, “patiess mākslinieks un brīnišķīgs dziedātājs” – šie ir tikai daži no apzīmējumiem, kādus savā īsajā mūžā izpelnījies Jānis Zābers. Paralēli apmēram 300 nodziedātām operu…
Komponists, viens no pasaules ievērojamākajiem 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem. Audzis baptistu ģimenē, profesionālo mūziķa karjeru sācis kā kontrabasists. Komponistu būtiski iedvesmo daba – īpaši putnu balsis, mežs, jūra un zvaigžņotas debesis. Vaska mūzikai raksturīgi tautiskuma un dabas motīvi, sastopami dažādi latviešu folkloras un tautasdziesmu elementi, putnu balsu…
Rakstniecības un mūzikas muzejs