Jānis Mediņš ienesa latviešu mūzikā vēlā romantisma krāšņumu, smeldzi un impresionisma zaigojošo kolorītu. Mūzikas kritika dēvēja Mediņu par „jauno latviešu Vāgneru" un cildināja viņa krāšņo orķestri un melodiju bagātību. Viņa mūzikā nekas nav mākslīgi radīts, sagudrots, bet tās pamatā ir dzīva intuīcija un patiess radīšanas prieks.
Cik dažādas ir vietas, kur mākslinieki patveras, lai nodotos radošajam procesam, tik dažādi ir skatījumi uz tām. Kad komponists Imants Kalniņš 1975. gadā sāk dzīvot savā nesen nopirktajā mājā Paulēnu kalnā Vecpiebalgā, sākotnēji tā viņa ieskatā ir trimda.
Rakstniece Regīna Ezera (1930 - 2002) bija īsts dabas bērns, lielpilsētas Rīgas kņada viņu nogurdināja, tāpēc tieši mājas “Brieži” Ķeguma novada Tomes pagastā kļuva par viņas miera ostu un pašizolācijas vietu.
Jāzepa Vītola un Jāņa Mediņa audzēknis, komponists un diriģents Pēteris Barisons (1904 – 1947) pēc intensīvas profesionālās darbības Rīgā, vasarās meklēja patvērumu dzimtajās lauku mājās “Skudras”.
Kā latviešu valodnieks Jānis Endzelīns (1873 - 1961) spēja norobežoties apstākļos, kad diezgan regulāri notika Latvijas Valsts universitātes (LVU) mācībspēku pāraudzināšana marksistiski - ļeņiniskā garā, ieskaitot publisku kaunināšanu sapulcēs un ideoloģisku iespaidošanu presē? Aplūkojot Endzelīna bibliogrāfiju, tā vien šķiet, ka viņš, kā jau gara milzim pienākas, lieliem, neatlaidīgiem soļiem devies uz priekšu, neievērojot padomju sistēmas monstrozās pseidozinātnes augstceltnes.
Arī es šobrīd esmu izolējies un kādu laiku nebūšu sastopams muzeja krātuvē, bet šeit – virtuāli, muzeja mājaslapā. Tāpēc esmu neizsakāmi priecīgs saņemt vēstules, uz kurām atbildēšu nedēļas laikā. Tā mājās palikšanas laiks būs daudz interesantāks, lietderīgāks un priecīgāks.
Jaunībā dzejnieces, rakstnieces un dramaturģes Māras Zālītes pašizolācijas vieta rakstīšanai bija Dubultu jaunrades nams. Atzītajai dramaturğei bija grūti savienot savu mājas dzīvi ar rakstnieces identitāti, tāpēc nams bija piemērota vieta rakstīšanai.
Dzejnieka Jāņa Baltvilka (1944–2003) iemīļotākā vieta rakstīšanai bija tā saucamā "būda" – ornitologu vagoniņš, savs darba kabinets.
RMM rubrikas “Lasītāju klubs” septītajā videostāstā rakstniece Lilija Berzinska stāsta par Jāņa Joņeva jaunāko stāstu krājumu "Tīģeris".
Vientulību darba procesā mīlēja arī komponists Jāzeps Vītols (1863 - 1948). Lai komponētu, Vītolam bija nepieciešams klusums. Pēterburgas periodā dienas viņš pavadīja cilvēkos un skaņu pasaulē - darbā Konservatorijā, bet vakarus - koncertos, kora mēģinājumos vai saviesīgos pasākumos.
Rakstniecības un mūzikas muzejs