Tāpat kā šodienas aizbraucējiem no Latvijas rodas jautājums, ko viņiem nozīmē dzimtene, tā arī pēc Otrā pasaules kara trimdā dzīvojošie par to domāja, runāja un strīdējās. Šī gada jubilārs Tālivaldis Ķeniņš (1919 – 2008), kam aprīlī atzīmējam simtgadi, it kā varējis par to daudz neraizēties, jo viņa dzīve Kanādā ievirzījusies veiksmīgi.
“Stāstneša” 10. numura “Mājās” rakstu sēriju noslēdz fotogalerija ar tādu pašu nosaukumu. Fotogrāfijās no muzeja krājuma redzamas Latvijas kultūras personības savās mājās vai pie tām. Aspazija sēž pie loga savas mājas verandā, Dubultos. 1943. gada 16. maijs. Foto: nezināms. RTMM_139051. Dzejniece Veronika Strēlerte sēž savās mājās krēslā pie galda ar…
Mākslinieka Pāvila Šēnhofa veidotā lelle Sprīdītis. RTMM p18346. Rakstniece Anna Brigadere. [Ap 1910.gadu]. Foto: J.Rieksts. RTMM 240317. Skats no izrādes. Anna Brigadere “SPRĪDĪTIS” LPSR Valsts Leļļu teātris, 1957. gads. Foto: nezināms. RTMM 670376 1.vāka ilustrācijas makets, skices un uzmetums Annas Brigaderes pasaku lugas “Sprīdītis” pirmā izdevuma brošūrai.
Roalds Dobrovenskis. Rīga, 2004. gada 25. jūnijs. Foto: Rimands Ceplis. RTMM 659121 Roalds Dobrovenskis raksta ar rakstāmmašīnu “Erika”. 2019.gads. Roalds Dobrovenskis. “Rainis un viņa brāļi”. Manuskripta melnraksta lappuse, kas nav iekļauta grāmatā. 2000. gada 25. janvāris. RTMM 815002 Šobrīd, kad rakstu šīs rindiņas, man ir 82, un dažiem…
RMM mājaslapā turpinām rubriku “Lasītāju klubs” un katru mēnesi publicēsim video, kurā sabiedrībā zināmas kultūras personības pastāstīs par grāmatām, kuras šobrīd lasa un iesaka izlasīt arī citiem.
Kopā ar citiem komponista, diriģenta un folklorista Emiļa Melngaiļa arhīva materiāliem 1968. gadā muzeja krājumā ir nonākuši daži latviešu tradicionālajā kultūrā lietoti mūzikas spēļu rīki. To vidū - arī buļļa rags, kas ir izvēlēts par muzeja marta Mēneša priekšmetu.
Šī gada jubilāre Monta Kroma (1919. g. 27.II – 1994. g. 25.VII) ir paveikusi to, ko latviešu dzejā spējis vien retais – savas dzīves pusmūžā spējusi atdzimt no socreālisma pelniem kā fēnikss un radīt dzeju, kuras aktualitāte šodienas dzejas ainā ir pat pieaugusi.
1966. gadā muzeja krājumā iekļautas divas durvju plāksnītes, kas reiz rotājušas šo dzīvokļu durvis. Senākā no tām ar vienkāršu uzrakstu vācu valodā “J.Tschadarain” izgatavota 20. gadsimta sākumā. Otra tapusi, domājams, trīsdesmito gadu otrā pusē: “J.Čadarainis, drēbnieka amata meistars”.
Piedāvājam interviju ar izcilu personību - dzejnieku, tulkotāju un grāmatu sastādītāju Jāni Elsbergu, kurš 18. janvārī nosvinēja 50 gadu jubileju. Jānis ir bijis vairāku žurnālu redaktors, kā arī literārais konsultants gan jauno autoru seminārā, gan preses izdevumos, Kārļa Lāča mūziklu "Pūt, vējiņi!", "Jevgeņijs Oņegins" un "Žanna d'Arka" libretu autors un spožs dziesmu tekstu kaldinātājs.
Anna Lāce studiju gados. Ap 1912–1914. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija Demonstrācijas dalībnieki ar uz kātiem izstādītām maskām, Ļeņingrada, 1924. gada 1 maijs, Uz kreisajā pusē redzamās maskas sauklis: “Es iepērkos pie privāta pārdevēja”, labajā pusē: “Es patērēju kooperatīvu preces”, Krasnaja Gazeta, 1925. gada 2. maijs. Anna…
Rakstniecības un mūzikas muzejs