Komponists Alfrēds Kalniņš ap 1900.-1903.gadu. Foto: Jūlijs Madernieks. RTMM_258203 No kreisās: Alfrēda Kalniņa sieva Amanda, meita Biruta un dēls Jānis Kalniņš. Aizmugurē – Alfrēds Kalniņš. Liepāja, 1912. gads. Foto: Juris Bokums. RTMM_810139 Notis komponista A.Kalniņa dziesmai “Kaut kur šalc kāds koks” (“Weither rauscht ein Baum”).

Tā kā šogad muzeja krājums tiks pārvietots uz jauno krātuvju kompleksu Pulka ielā 8, apmeklētājiem no šī gada 12. augusta tiek slēgta Rakstniecības un mūzikas muzeja lasītava un pārtraukta publisko pakalpojumu, tai skaitā digitalizācijas pasūtījumu sniegšana. Iepriekš pieteikto deponējumu izsniegšana tiks nodrošināta tikai saskaņā ar iepriekšējo vienošanos. Jauni…

Aicinām doties literārajā pastaigā "Matīsa Torņakalns". Pastaiga notiek Torņakalnā, tās laikā ir iespēja neklātienē satikt romāna "Svina garša" autoru Māri Bērziņu un galvenā varoņa acīm mūsdienu ainavā ieraudzīt grāmatā atspoguļotos notikumus, aplūkot vietu un varoņu prototipus.

Žermēna Heine-Vāgnere ar māti Ernu Heini. Rīga, [1933.-1935.gads]. Foto: Lūcija Kreicberga, Rīgā. RTMM_836240   Žermēna Heine-Vāgnere un viņas dzīvesbiedrs Nikolajs Vāgners. 1940. gadi. Foto: nezināms. RTMM_804353 Žermēna Heine-Vāgnere Toskas lomā. Operas un baleta teātris, 1956. gada 25. jūnijs. Foto: Laimonis Bļodnieks. RTMM_804252 Žermēna Heine-Vāgnere…

Augusts Dombrovskis 1880. gados. Foto: L.v.Viršikonskis (L.v.Wirschikonski). Augusta Dombrovska vijoļu darbnīca. Nedaudz redzams arī meistars A.Dombrovskis telpas tālākajā galā. Rīga, Bezdelīgu iela 3, 1920. gadu pirmā puse. Augusts Dombrovskis izgatavo vijoli savā darbnīcā. 1927.gads. Foto: nezināms. Augusta Dombrovska gatavotā vijole Rīgā, ap 1897. gadu.

Torņakalnu gribētos nosaukt par vishumānāko Rīgas nomali. Te gādā par visiem dzīves grūtdieņiem.. Dzīve te ir klusa, gaiss svaigāks kā Rīgā, tāpēc daudzas ģimenes Torņakalnu nepamet gadu desmitus ilgi. (8.lpp.) Piedāvājam ielūkoties Andra Kārkliņa literārās pastaigas “Matīsa Torņakalns” fotostāstā, ko autors ir papildinājis ar citātiem no Mārtiņa Bērziņa romāna…

Eriks Ādamsons, eleganta angļu džentelmeņa vai franču dendija iemiesojums, ir ļoti saderīgs ar šo nelielo, izsmalcināto pīpi no ķiršu koka. Tā ne vien palīdz veidot elitāra dzejnieka paštēlu, kas šķietami nevar atrauties vien no dzīves baudu avotiem, bet vieš rāma mājas miera un omulības atmosfēru, klusu sirds apmierinājumu moderni nervozajā pilsētas drudzī.

"Reizēm ir tā, ka autors Tevi ir tik ļoti pārsteidzis, ka gribas izlasīt visu viņa sarakstīto: viņa biogrāfiju un laikabiedru atmiņas. Gribas saprast, kā šāds cilvēks ir dzīvojis un briedinājis savu rokrakstu, un kā arī kļuvis par latviešu modernās noveles aizsācēju," rakstniece Dace Vīgante "Lasītāju kluba" video stāsta par Jāni Ezeriņu un viņa sarakstītajām novelēm.

5. jūnijā plkst. 18:00 Ziemeļblāzmas pils kamerzālē Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) svinīgā pasākumā saņems dāvinājumu, kas piederējis Augusta Dombrovska ģimenei un ir mērojis ceļu no Čehijas. Zināmā kokrūpnieka, Latvijas kultūras mecenāta un vijoļbūvētāja Augusta Nikolaja Dombrovska dēla, vijolnieka Augusta Dombrovska ģimene 1944. gadā pārcēlās no Latvijas uz Čehiju, jo…