Svinot pirmās latviešu skaņu plates 120. jubileju, 7. decembrī plkst. 18.00 Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē, Pulka ielā 8, Rīgā, tiks atklāta skaņu ierakstu izstāde “SAN”, ko plkst. 19.00 papildinās unikāls vēsturisko skaņu plašu “koncerts” dīdžeja Raimonda Mežaka vadībā.

2023. gadā Rakstniecības un mūzikas muzejs aizsāk savas pastāvēšanas simtgades svinību programmu #RMM100, kurā iecerēts īstenot maināmo izstāžu programmu, ļaujot tuvplānā iepazīt muzeju un tā krājuma daudzveidību, kas parasti apmeklētājiem nav tik plaši pieejama. Izstādes tiks īstenotas kā cikls, kura vienojošās vērtības būs skaistais cilvēkā, kultūrā un sabiedrībā, ilgtspēja un iekļaušana.

Pirmā izstāde “SAN” šajā ciklā būs veltīta muzeja skaņu ierakstu kolekcijai ar vairāk nekā 8000 vienībām un skaņu ierakstīšanas tehnoloģijām, kas muzejā plaši pārstāvētas, – no pianolām un muzikālajām lādītēm līdz MP3 atskaņotājiem. Kolekcija aptver vairāk nekā gadsimtu ilgu stāstu par zinātnes un mākslas kopdarbu, kas ļāvis fiziskā formātā notvert tik netveramu parādību kā skaņu.

Izstādes nosaukums “SAN” simboliski mūs aizved laikā, kad tika izgudrots pirmais plaša patēriņa skaņas ierakstīšanas rīks – fonogrāfs. Ar to skaņa tika ierakstīta vaska cilindrā jeb valcē. Arī skaņu plates sākotnēji tika ierakstītas vaskā. Tas viss bija iespējams, pateicoties bitei – šim sīkajam kukainim.

“Bet varbūt “SAN” mūs aizved vēl daudz senākā, pirmatnīgākā izpratnē par cilvēka attiecībām ar skaņu? Latviešu valodas darbības vārds ‘sanēt’ etimoloģiski radies no indoeiropiešu pirmvalodas saknes *swen, kas ir kopīga sakne daudzu indoeiropiešu valodu saimes vārdiem, kas apzīmē skanēšanu, piemēram, angļu valodā no tās ir cēlušies vārdi sonic un sound,” aicina aizdomāties izstādes kuratore Katrīna Kūkoja.

Izstādē šo metaforisko tiltu starp bitēm un skaņu ierakstīšanas tehnoloģijām atspoguļo skaņu mākslinieka Maksima Šenteļeva veidotā instalācija “Trīsskanis”, kas vizuāli atgādina trīs bišu stropus. Šajos stropos nepārtrauktā cilpā skan trīs kasetes, kurās ierakstīta bišu sanēšana. Izstādes apmeklētāji, mijiedarbojoties ar instalāciju, var ietekmēt tās skanējumu un intensitāti. Vienlaikus šis strops būs objekts, kurā skaņu varēs sajust caur pieskārienu. Parasto skaļruņu vietā šeit tiks izmantoti virsmas skaļruņi, radot “trīsēšanas” efektu, ko varēs sajust pie kastes pieliekot roku vai ausi.

Par izstādes caurviju motīvu izvēlēts vilnis. Vizuāli to reprezentēs dzeltena laika līnija, kas pavadīs apmeklētāju cauri laikiem, cauri dažādām tehnoloģijām. Savukārt neredzamajā līmenī jeb audiāli vilni reprezentēs komponista un mūziķa Jēkaba Nīmaņa veidota skaņu ainava, kas tiks veidota kā telpisks skaņdarbs, ceļojums skaņu ierakstu pasaulē. Tās izveidē veikta muzeja krājuma dziļa izpēte, izceļot katram laikam un tehnoloģijām visraksturīgākos skaņdarbus un to ierakstus. Izstādes pievienotā vērtība – līdz šim maz pētītās krājuma daļas apzināšana un mūsdienīga interpretācija.

Grupu apmeklētājiem muzejs piedāvās īpaši šai izstādei radītu izglītojošo programmu, kas radīta sadarbībā ar profesionālu mūzikas terapeiti Līvu Miķelsoni, kas vērsta uz cilvēka iekšējās pasaules izziņu caur skaņu un tās ierakstu.

Kuratore un projekta vadītāja Katrīna Kūkoja, mākslinieks Aigars Ozoliņš, skaņu ainavas komponists Jēkabs Nīmanis, instalācijas “Trīsskanis” autors Maksims Šenteļevs.

Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Izstādes darba laiks: P., O., C., Pk.: 10.00-16.30/ T.: 10.00-19.00