Baumaņu Kārļa flīģelis izstādē “Valsts pirmā flīģeļa stāsts” Latgales vēstniecībā GORS. Foto: Andrejs Vasjukevičs.

Baumaņu Kārļa pašrocīgi veiktais gravējums “C. Baumann 18 3/7 68” uz flīģeļa rezonatora. Foto: Jānis Puķītis.

Māja, kurā dzīvojis Baumaņu Kārlis. Foto: nezināms. Limbaži, 20. gs. sākums. RTMM_81175.

Gustava Klaustiņa kora dziedātāju grupa pēc dziedāšanas dievkalpojumā Latgales Dziesmu svētkos. Foto: M. Tomaļunas. Daugavpils, 1940. gads. RTMM_731518.

Romāna Pussara iesnieguma uzmetums Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja vārdā LPSR Kultūras ministrijai, lūdzot atļauju iepirkt Baumaņu Kārļa flīģeli. Rīga, 1969.–1970. gads. RTMM_841363.

Vilma Cīrule pie Baumaņu Kārļa klavierēm. Foto: Gunārs Krauze. Rīga, 2007. gads.

Līdz 10. decembrim Latgales vēstniecībā “GORS” bija apskatāma RMM izstāde “Valsts pirmā flīģeļa stāsts”, kas bija veltīta unikālam instrumentam – komponista, skolotāja, jaunlatviešu kustības darbinieka Baumaņu Kārļa (1835–1905) flīģelim, pie kura savulaik komponēta Latvijas valsts himna.

Instrumenta neparastais ceļojums aizsākās 1868. gadā Pēterburgā, kad kabineta flīģelis, Krievijas pirmās klavieru fabrikas “Diederich” kārtējais tipveida ražojums, liktenīgi nokļuva komponista talantīgajās rokās.

Baumaņu Kārlis bija atceļojis uz Krieviju no Limbažiem 1958. gadā un nodevies skolotāja darbam. Iegādājoties instrumentu, mūziķis pašrocīgi iegravēja parakstu “C. Baumann 1868” uz flīģeļa rezonatora. Tolaik komponists jau bija uzsācis darbu pie tautasdziesmu apdarēm un oriģināldziesmu sacerēšanas. Viņa dzīvoklī, Moikas ielā 36, bieži pulcējās Pēterburgā dzīvojošie latvieši – draugi un domubiedri, tostarp arī Auseklis, Pēteris Gūtmanis, Jurjānu Andrejs, Kažoku Dāvis un Varaidošu Zanderis (Aleksandrs Vēbers).  Pulciņa dalībnieki kopīgi muzicēja, taču tolaik neviens vēl nenojauta, ka kabineta flīģeļa stīgas tika uzskaņotas Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju!” radīšanas brīnumam.

Kabineta flīģeļa un Baumaņu Kārļa draudzība ilgusi mūža garumā. Kad 1882. gadā viņš pameta Krieviju un atgriezās dzimtajā pilsētā Limbažos, no Pēterburgas līdzi tika vests bagātīgs grāmatu krājums un flīģelis. Varam tikai iztēloties un minēt, pa kuru no ceļiem komponists un viņa instruments devās uz jaunajām mājām. Tolaik tas varēja būt vilciena maršruts Pēterburga – Dinaburga – Rīga vai arī ierastāks pārvietošanās veids – pajūgs.

1905. gadā Baumaņu Kārlis nomira, bet flīģelis un pie tā sacerētā dziesma “Dievs, svētī Latviju” – palika. Pēc komponista nāves sarīkotajā ūtrupē flīģeli iegādājas Lēdurgas skolas pārzinis un skolotājs Jānis Zvirgzdiņš. “Dievs, svētī Latviju!” bija vēl tikai dziesma, ko 1873. gadā programmas izvērtēšanas komisija neļāva atskaņot Pirmajos vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos un ko Baltijas skolotāju semināra vīru koris tomēr nodziedāja svētku atklāšanā. 1874. gadā tā tika iekļauta dziesmu krājumos “Austra” un “Līgo”, kas izdoti Pēterburgā. Kad “Līgo” eksemplāri bija nosūtīti uz Rīgu pārdošanai, tika dota pavēle tos konfiscēt un Daugavmalā sadedzināt. Pavisam nedaudzi eksemplāri tomēr ir saglabājušies, un viens no tiem ar degšanas pēdām atrodams arī RMM krājumā.

Tādēļ Zvirgzdiņa vēsturiskais pirkums 1905. gadā ir veiksmes un likteņa spēle. Instruments no Limbažiem tika nogādāts Zvirgzdiņu ģimenes mājā “Kalniņi” Turaidā. Flīģelis atradās tur gan 1920. gada 7. jūnijā, kad Satversmes sapulce apstiprināja “Dievs, svētī Latviju!” par Latvijas Republikas himnu, gan arī 1940. gada 16. jūnijā, kad Daugavpilī notika Pirmie Latgales dziesmu svētki. Tobrīd Padomju armijas tanki bija ceļā uz Rīgu, un Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!” pēdējo reizi pirms okupācijas izskanēja kā valsts himna. Vai Jānis Zvirgzdiņš kaut reizēm pavēra flīģeļa vāku un kaut ko uzspēlēja? Iespējams. Gan jau.

Nostāvēdams Turaidā Zvirgzdiņa mājās teju septiņdesmit gadu, kārtējo dzīves pavērsienu mūzikas instruments piedzīvoja 1972. gada 2. novembrī. Flīģeli par 300 rubļiem no Jāņa Zvirgzdiņa meitas Annas iegādājas Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs. Flīģelis atkal devās ceļā un apmetās uz dzīvi Rīgā, Pils laukumā 3. Kultūras darbinieks, literāts un muzeja zinātniskais līdzstrādnieks Romāns Pussars (1932–2011) organizēja klavieru iegādes procesu, rakstot pamatojumu LPSR Kultūras ministrijai. Pirmais melnraksts ir datējams ar 1969. gadu – trīs gadu garumā viņš mēģināja panākt vēlamo rezultātu. Uzmetumos redzami svītrojumi un domu gaita, lai pamatotu instrumenta iegādes nozīmi. Pussars rakstīja par “instrumentu, pie kura tika sacerētas daudzas dziesmas”, bet par galveno dziesmu neteica ne vārda, lai nepateiktu par daudz.

Flīģelis tika eksponēts muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, tā dēvētajā “jaunlatviešu zālē”, kurā piedzīvoja atkalredzēšanos ar Baumaņu Kārļa biedriem, atrodoties blakus Ausekļa, Andreja Pumpura un Krišjāņa Barona piemiņai veltītajiem stendiem. Tolaik apmeklētājiem neatklāja, ka instruments piederējis Latvijas himnas autoram.

1990. gada 15. februārī Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes sēdes piecpadsmitā sesijā Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!” tika atkal pasludināta par Latvijas valsts himnu, savukārt flīģelis pēc trīsdesmit pieciem muzejā pavadītajiem gadiem tika izcelts pelnītā gaismā 2007. gadā, kad  Gunārs Dālmanis, Alvis Melbārdis, Kārlis Rubenis un Imants Murziņš to restaurēja.

Flīģelis tika uzskaņots un eksponēts muzeja izstādē, un ar vislielāko godu un cieņu pianiste Vilma Cīrule pie tā izpildīja gan “Dievs, svētī Latviju!”, gan tautasdziesmu aranžējumus. Instruments atdzima jaunās skaņās.

2018. gada noslēgumā, svinot Latvijas valsts dibināšanas simtgadi, flīģelis jau atkal bijis ceļā. No pašreizējās dzīvesvietas Rakstniecības un mūzikas muzejā Tērbatas ielā 75, tas devās uz Rēzekni, lai Latgales vēstniecībā “Gors” saviļņotu izstādes apmeklētājus ar savu stāstu. Un šis stāsts vēl nav beidzies.

Kas liek mūzikas instrumentam skanēt? Kas liek sariesties asarām acīs, klausoties vai izpildot valsts himnu, kas daudziem ir kā lūgšana? 145 gadu laikā kopš pirmā atskaņojuma himna ir izpildīta dažādos notikumos. Tā ir dziedāta Barikāžu laikā pie Augstākās padomes Atmodas laikā un tautas manifestācijās, Dziesmu svētkos un hokeja spēlēs. Neatkarīgi no iemesla, tā vienmēr ir saviļņojošs, īpašs, emocionāli piesātināts notikums, kas vieno paaudzes. Trīsvienība – komponists, instruments, dziesma –, ceļo laikā un telpā, mūzikā un vēsturē, kā arī latviešu tautas dvēselē.

RMM pateicas izstādes atbalstītājiem – valsts pirmā flīģeļa pārvadātājam, sūtījumu piegādes uzņēmumam “DPD Latvija” un apdrošināšanas kompānijai “BALTA apdrošināšana”.