Latviešu dzejnieks un žurnālists Jānis Ziemeļnieks (1897-1930) mīlēja lasīt, - tas palīdzēja viņam patverties no realitātes, kas viņu reizēm biedēja. Pirms pievēršanās dzejai Ziemeļnieka aizraušanās bija fotografēšana, kas bija arī viņa maizes darbs. 1916. gadā smagas nieru slimības dēļ ārsts Ziemeļniekam izraksta opija devu, kas lēnām pārvērtās atkarībā un kopā ar dzejnieka vājo veselību vēlāk noveda pie pāragras nāves.

Ārpus mūzikas latviešu komponistu, diriģentu, mūzikas kritiķi un tautas meldiju kaislīgo vācēju un apdarinātāju Emili Melngaili interesējusi gan šaha spēle, gan politika un arī lauksaimniecība. Stāsta Inese Žune.

http://rmm.lv/wp-content/uploads/2021/02/Audio-Radio_Dombrovskis_garais.mp4 Augusta Nikolaja Dombrovska (1845-1927), latviešu rūpnieka, sabiedriskā darbinieka un mecenāta lielākā aizraušanās bija vijoļu izgatavošana. Attēlā: Augusts Dombrovskis savā vijoļu darbnīcā Rīga, Bezdelīgu ielā 3. 1920. gadu pirmā puse. RTMM_88006(1)…

Rakstnieks, dzejnieks un novelists Eriks Ādamsons (1907-1946) mīlēja visu estētisko, skaisto, bet vienlaikus arī neglīto. Ādamsons nevairījās to atrast gan smalkās aprindās, gan zemākā līmeņa krogos, un no šīs pieredzes Ādamsona darbos ienāk arī viņam raksturīgā groteska un ironija.

Komponists un mūzikas pedagogs Jānis Ivanovs (1906- 1983) mūzikas pasaulei tuvojies ar zīmuli un krāsām, pelnot naudu klavieru stundām ar sludinājumu un izkārtņu zīmēšanu. Līdztekus studijām Latvijas Konservatorijā komponists mācījies gleznošanu pie Vilhelma Purvīša.

Rakstniekam un dramaturgam Rūdolfam Blaumanim (1863 – 1908) bijuši vairāki vaļasprieki – rūpēties par savu veselību un ārieni, kopt “Braku” apkārtni un attiecības ar cilvēkiem, kā arī uz Ērgļu labdarības biedrības skatuves spēlēt savu lugu personāžus.

Trimdas dzejnieks Olafs Stumbrs (1931 - 1996) dzīvē nav garlaikojies – pratis jokot ne tikai par citiem, bet arī par sevi, spēlējis teātri un šahu, dziedājis korī un dejojis tautiskās dejas. Stāsta Kristiāna Kuzmina.

Audio radio rubrikā Inese Žune stāsta par čella lielmeistaru, pedagogu, čella spēles skolas izveidotāju Latvijā - Ēvaldu Berzinski (1891-1968), kurš bijis ne tikai profesionāls ķīmiķis, bet arī azartisks mednieks, vīnogu audzētājs un dārzkopis.