Caurlaide Nr. 02119. Padomju Latvijas II Dziesmu svētki. 1950. gada jūlijs (derīga līdz 24. jūlijam). RTMM 710181

Dziesmu svētku dalībnieka apliecība. VI Latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku rīcības komitejas izdota Kētei Linterei (Rīgas Latviešu Dziedāšanas biedrības koris). Rīga, 1926. gads. RTMM 87971

VI Latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku dalībnieku koru aptaujas anketas veidlapa. Neaizpildīta. 1924. gads. 1 lpp. RTMM 141853

Padomju Latvijas I Dziesmu svētku korista kartīte Nr. 887. Liepājas Izglītības darbinieku kora (vēlāk koris “Līva”) dziedātāja Berta Liepiņa. 1948. gads. RTMM 151081

Rakstniecības un mūzikas muzejā nodarbojos ar krājuma priekšmetu digitalizāciju – skenēšanu, tāpēc manās rokās nonāk visi mūsu muzeja priekšmeti, kas tiek izmantoti izstāžu, pasākumu, publikāciju, filmu un citu norišu veidošanā. Šogad esmu aktīvi sekojusi līdzi Dziesmu svētku gatavošanās procesam gan darbā, gan savā ģimenē – tieši Latvijas simtgades Dziesmu svētkos es pirmoreiz uzstāšos kā dalībniece, bet manām meitām diemžēl šie būs pirmie Dziesmu svētki, kuros viņas nepiedalīsies, kopš dejo kolektīvos TDA “Dzirkstelīte” un TDA “Liesma” studijā “Dzirkstis”.

Muzeja krātuvēs glabājas tik neizmērojamas bagātības, ka daudzi nozīmīgu Latvijas kultūras projektu veidotāji izmanto to materiālus. Digitalizācijas pasūtījumos varam izsekot gan tam, kas notiek mūsu muzejā, gan Latvijas kultūras dzīves aktualitātēm. Krātuvē ir atrodama arī vērienīga Dziesmu svētku kolekcija. Tikai muzeja priekšmetu uzskaites sistēmā (MUPUS) vien ir pieejami 1693 ieraksti, taču lielākā un senākā Dziesmu svētku kolekcijas daļa vēl tiks apkopota sistēmā.

Saistībā ar Dziesmu svētkiem šogad ir sanācis skenēt materiālus diviem nozīmīgiem projektiem – Askolda Saulīša un Daiņa Īvāna dokumentālajai filmai “Dziesmuvara” un sadarbības projektam ar Latvijas Nacionālo bibliotēku – digitālajai kolekcijai “Dziesmu un deju svētki”.

Man bija gods klātienē piedalīties filmas “Dziesmuvara” pirmizrādē. Filma izdevusies ļoti emocionāla un uzrunājoša. Izmantojot vēsturiskas fotogrāfijas, filmu un kinohroniku fragmentus, autori dziļi personīgi izstāstījuši Dziesmu svētku un Latvijas vēsturi caur vienas personības un dzimtas vēsturi. Šī filma būtu jāredz katram Dziesmu svētku dalībniekam un katram latvietim gan Latvijā, gan svešumā.

Savukārt digitālā kolekcija “Dziesmu un Deju svētki” top ERAF projektā “Kultūras mantojuma satura digitalizācija”. Tā veltīta Dziesmu un deju svētku vēsturei un to attīstībai no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Projekta mērķis ir izveidot plašai sabiedrībai pieejamu tīmekļa vietni ar bagātīgu, uzticamu, multimediālu saturu par Dziesmu un deju svētkiem, kas veidots no dažādu kultūras institūciju krājumiem.

No mūsu muzeja krājuma šajā vietnē būs apskatāmas dažādu laiku Dziesmu un deju svētku fotogrāfijas un piemiņas lietas. Man pašai vissaistošākā šķita dokumentu sadaļa – dalībnieku ieejas kartes un koristu kartītes (vienu no tām detalizēti var izpētīt šeit) ar apmeklējumu uzskaitījumu. Šogad masu medijos plaši izskanējušas diskusijas par jauno elektroniskās identifikācijas sistēmu, bet pēc būtības nekas nav mainījies, jo dalībnieki ir tikuši anketēti un uzskaitīti visos laikos.

Saistībā ar Mežaparka estrādes rekonstrukciju būtu interesanti izpētīt Lietu Nr. 129 – dokumentu kopu par Dziesmu svētku estrādes būvniecību Mežaparkā, četru arhitektu (V. Zaķa, K. Plūksnes, O. Zakamennija, K. Glūdes) skaidrojumus pie saviem skiču projektiem un orientējošos finansiālos aprēķinus.

Manā ģimenē šie ir īpaši Dziesmu svētki, ko gaidījām ar divējādām izjūtām. Visu mūžu esmu dziedājusi dažādos koros, bet tā nu ir sanācis, ka mani pirmie Dziesmu svētki ir tieši simtgadē. Koristiem un dejotājiem Dziesmu svētki sākās jau 2015./2016. gada sezonā, kad sākām apgūt repertuāru, piedalīties kopmēģinājumos un skatēs. Grūti noticēt, ka latviešu kormūzikas klasiku ‘’Lauztās priedes” un “Gaismas pili” apgūstu tikai tagad, jau pieauguša cilvēka vecumā. Līdz šim Dziesmu svētku kustībā esmu aktīvi piedalījusies gan kā skatītāja, gan dejotāju mamma un atbalstītāja. Es zinu, kā top deju lieluzvedumi, kā izskatās laukuma zīmējumi, kā tas ir, kad pēc Mežaparkā un Daugavas stadionā pavadītas dienas nav spēka nokļūt mājās. Tāpēc ir skumji, ka meitas šajos svētkos piedalīties nevarēs, jo ir izaugušas no bērnu vecuma grupas.

Šī nedaudz skumjā iemesla dēļ man bija iemesls piedzīvot arī īpašo Dziesmu svētku biļešu pirkšanas trakumu, četros no rīta esot 79. gaidītājai rindā. Tā ir unikāla pieredze – 13 grādu salā cilvēki, segās satinušies, stāvot uz saplēstām kartonā kastēm (lai mazāk saltu kājas), izspēlē visu emociju gammu, lai beigās, tikuši pie kārotajām biļetēm, atvadītos kā labākie draugi – līdz Dziesmu svētkiem. Tādā rindā noteikti derētu pastāvēt kādam dramaturgam. Sanāktu traģikomēdija ar laimīgām vai ne tik laimīgām (ja tomēr neizdodas dabūt biļetes) beigām.

Dziesmu svētki ir smags darbs un svētki vienlaikus. Tiekamies gājienā, latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncertā “Arēnā Rīga”, noslēguma koncertā “Pa zvaigžņu ceļu” Mežaparka Lielajā estrādē un, protams, sadziedāšanās naktī līdz rīta gaismai! Dejotājus šogad ar meitām atbalstīsim no skatītāju rindām. Lai izdodas skaisti svētki!