Rakstniecības un mūzikas muzejs

Dziesmas, kuras latvieši dziedājuši, paužot pretestību un protestu, līdz šim ļoti maz pētītas, tieši tāpat kā citu neakadēmisko žanru dziesmas. Iemesls tam – šāda tipa dziesmām ir citas funkcijas, nekā dziesmām klasiskajā jeb akadēmiskajā mūzikā.

Par leģendāro Valsts elektrotehnisko fabriku jeb VEF mēdz teikt, ka tur ražoja visu, sākot ar adatām un beidzot ar lidmašīnām. Tomēr ļoti reti kāds zina, ka VEF būvēti arī mūzikas instrumenti, tostarp Hamonda elektriskās ērģeles!

Oratorija “Dievs, tava zeme deg!” ir Lūcijas Garūtas (1902–1977) ievērojamākais darbs, kas padarījis viņu plaši pazīstamu Latvijā un pasaulē. Taču, pateicoties savam izcilajam pianistes talantam un ilggadējai sadarbībai ar dziedātājiem, viņa komponējusi arī daudzas dziesmas, kas uzlūkojamas kā vokālās kamermūzikas pērles.

Par februāra Mēneša priekšmetu izvēlēta afiša, kura liecina, ka pirms 50 gadiem, 1967. gada 26. februārī, Filharmonijas koncertzālē noticis Raimonda Paula pirmais autorkoncerts.

Tā kā septembrī atzīmējam Zinību dienu – 1. septembri, tad Mēneša priekšmeta godā nokļuvis mūsu muzejam gluži neparasts rakstu darbs – skolēnu domrakstu albums, kur atspoguļota Daudzeses pamatskolas (Jaunjelgavas novads) audzēkņu ekskursija uz Rīgu 1928. gadā.

Interesantākais, kas atklājas, pētot Piektā gada dziesmas, ir tas, ka šodien saviesīgos un mājas muzicēšanas brīžos vairs nedzied līdz šim pieminētās revolucionārās dziesmas, taču cilvēku atmiņā saglabājusies mīlīgai ziņģei līdzīgā “Nāc, mīļoto meitēn, līdz cīniņā”.