Komentāri

samanta: Man ir 15 gadi. šogad, ārpus klases lasīšanā, mums uzdeva izlaīt...
Olafs Rozītis: Ja "Apziņu" pieliktu muzejā pie sienas, vai tā būtu māksla?...
Anna Auziņa: Paldies par jautājumu! Es neteicu, ka darbošanās literatūrzinātn...
Jānis: Anna, sirsnīgs paldies par grāmatu! Intervijā Jūs, šķiet, runā...
Rihards Bargais: Pienāca viens brīdis, kad dzejā man neiepatikās abstrakcijas un tr...
Olafs Rozītis: Kas prozā bija tas būtiskākais, kas Jūs tai pievērsa? Vai arī J...
Rihards Bargais: Paldies par jautājumu, Labiekārtotāj. Jā, daļa teksta pirmoreiz p...
Labiekārtotājs: Paldies par labi pavadītu laiku! Vēlos pajautāt, cik lielā mērā...
Ivars Logins: Atkal eksperte kļūdās - latgalieši 1917.gada kongresā neprasīja ...
Rihards Bargais: Oh, Saulceri, paldies par jautājumu, bet reliģisko tēmu esmu nolēm...
Saulceris Vītiņš: Paldies autoram par saistošo lasāmvielu! Mani interesē - kas tie...
Žubīte: Ieinteresējāt par topošo 2. grāmatu! Vai tajā varētu tēlaini at...
Jānis Tomašs: Marija grāmatas galvenais varonis cieš no mīlestības radītajām s...
Ance: Ir iespēja skatīties "Degpunktu" vai lasīt Tomaša dzeju. Es izvēl...
Marija: Paldies autoram par interesanto krājumu! Man aizķērās Kārļa Vēr...
Jānis Tomašs: Bērnu literatūrai ir vieglāk, jo viņi skaidri apzinās ka mērķau...
Jānis Tomašs: Ja runājam par otro grāmatu, tad viņa noteikti būs! Kā jau šajā...
Indra: Un kā pašam autoram šķiet - kas ir viņa dzejas mērķauditorija?...
Valters: Valoda, ko es (mēs) pazīstu (pazīstam)"Apsargs šķiro cilvēkus/ s...
Dace Vīgante: Terre, paldies par labajiem vārdiem un novērtējumu. Piekrītu, nosa...

Rakstu arhīvs





Partneri













Palestīnas sabiedriskās un kultūras dzīves vērojumi nepublicētā Raiņa rokrakstā “Palestīnas ceļojuma piezīmes”

Rainis ar pavadoņiem pie Jāzepa kapa. No kr.- 1. Dr. Boriss Livšics, 2. Rainis, 3. Eleonora Livšica, 6. dzejnieks L.Joffe u.c. personas, pie Jāzepa kapa ceļojuma laikā Palestīnā. Foto: nezināms. RTMM 19418

Rainis saraksta vienu no saviem izcilākajiem darbiem, traģēdiju “Jāzeps un viņa brāļi”, nebūdams bijis Jāzepa zemē. Tādēļ viņam ir īpaša vēlme pašam skatīt Vecajā Derībā attēlotās vietas, kas reiz kļuvušas par ārējo ietvaru viņa filozofisko ideju mākslinieciskajai izpausmei. Ilgi gaidītā iespēja rodas Raiņa mūža pēdējā gadā. 1929. gada aprīlī un maijā viņš dodas ceļojumā uz [...]

Lasīt tālāk rakstu – Palestīnas sabiedriskās un kultūras dzīves vērojumi nepublicētā Raiņa rokrakstā “Palestīnas ceļojuma piezīmes”

Bildinājums ar miroņgalvu. Austras Skujiņas Pērs Gints

Austra Skujiņa

Austras Skujiņas traģiskā dzīves izskaņa tiek cieši sasaistīta ar nelaimīgu iemīlēšanos viņas homme fatal jeb liktenīgajā vīrietī, dzejniekā Valdī Grēviņā. Vien nedaudziem zināms, ka, sākot no 16 gadu vecuma, teju līdz pat īsās dzīves beigām Austra lolo siltas jūtas pret Mākslas akadēmijas modeli, tēlnieku, arī viņas kailfotogrāfiju autoru, zemgalieti Fēliksu Stabuli, kuru gan abu sarakstē, [...]

Lasīt tālāk rakstu – Bildinājums ar miroņgalvu. Austras Skujiņas Pērs Gints

Vai mākslinieks ir cilvēks? Mārtiņa Zīverta sievas Elzas Zīvertes atmiņas pētot

Mārtiņš un Elza Zīverti

Neviens nenoliegs – tas, kā cilvēks veido attiecībās ar citiem, daudz par viņu pasaka. Tomēr, literatūras (un mākslas vispārīgā nozīmē) pētniekam tā, šķiet, ir viena no svarīgākajām dilemmām – kur sākas autors, un kur beidzas cilvēks? Cik daudz un cik tālu varam iet mākslinieka rakstura analīzē, un kuras personības detaļas derīgas, lai veiktu kvalitatīvāku darbu [...]

Lasīt tālāk rakstu – Vai mākslinieks ir cilvēks? Mārtiņa Zīverta sievas Elzas Zīvertes atmiņas pētot

MUZEJS SĀKAS AR DZIESMU. Rubrika Nr. 10

Kadrs no Sabīnes Moores animācijas "Dziesma rada latvieti"

Rakstu sērija “Muzejs sākas ar dziesmu” sniedz iespēju sekot līdzi atjaunotā muzeja un ekspozīcijas “Dziesma” tapšanas gaitai. Sadarbībā ar SIA “Numeri” raksti reizi mēnesī lasāmi arī žurnālā “Ir”. Autors: Artis Ostups, RMM projektu kurators Darbs pie muzeja ekspozīcijas tās veidotājiem rada virkni jautājumu, uz kuriem ir grūti atbildēt, iztiekot tikai ar klasiskām eksponēšanas metodēm. Vai apmeklētājam pietiks ar [...]

Lasīt tālāk rakstu – MUZEJS SĀKAS AR DZIESMU. Rubrika Nr. 10

Mēneša priekšmets. Humoristisks zīmējums Mārim Melgalvam

Humoristisks zīmējums Mārim Melgalvam

15. martā aprit 60 gadi, kopš dzimis dzejnieks Māris Melgalvs. Lai atgādinātu par viņa veikumu, par RMM marta Mēneša priekšmetu izvēlēts zīmējums, ko 1988. gadā Mārim veltījuši tolaik jaunie dzejnieki Ieva Rupenheite un Andris Akmentiņš. Andra Akmentiņa un Ievas Rupenheites zīmējums “Ņam, ņam, ņam!”. 1988. gads. RTMM 476872 Māris Melgalvs, šķiet, bija spilgtākais un populārākais no jauno dzejnieku paaudzes, [...]

Lasīt tālāk rakstu – Mēneša priekšmets. Humoristisks zīmējums Mārim Melgalvam

Dzeja strādnieku šķirai. Diskusija par Jāņa Tomaša dzejas krājumu „Melnie darba cimdi”

Melnie darba cimdi

Lasītāji aicināti komentāros izteikt savas pārdomas, viedokli vai uzdot jautājumus par Jāņa Tomaša dzejas krājumu „Melnie darba cimdi”. Uz jautājumiem atbildēs arī pats autors. Kritika ir atļauta, bet aizvainojoši komentāri tiks dzēsti. Diskusija ilgs līdz 10. aprīlim. Aicinām diskusijas dalībniekus piedalīties ar savu īsto identitāti. Dzejniekiem nepatīk, ka kāds mēģina noteikt viņu darbu „vidējo lasītāju”, tomēr Jānis [...]

Lasīt tālāk rakstu – Dzeja strādnieku šķirai. Diskusija par Jāņa Tomaša dzejas krājumu „Melnie darba cimdi”

MUZEJS JOPROJĀM SĀKAS AR DZIESMU

RMM, Pils laukums 2

Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa par Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas Pils laukumā 2 rekonstrukcijas darbu pārtraukšanu, jo ēkas apsaimniekotājs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir izbeidzis līgumu ar būvdarbu veicēju pilnsabiedrību “PMK un BBA”.[1] Mēs, muzeja darbinieki, savā ziņā jau esam apraduši, ka situācija ar muzeja ēkas rekonstrukciju spēj mainīties tikpat strauji kā šīs ziemas [...]

Lasīt tālāk rakstu – MUZEJS JOPROJĀM SĀKAS AR DZIESMU

Kultūras ministrija informē par pieteikšanos uz atsavināmajiem Nacionālā muzeju krājuma priekšmetiem

T.Reitera koris

Kultūras ministrija saskaņā ar Muzeju likuma 13.panta sestās daļas 2.punktu un Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr. 956 „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” 30.punktā noteikto kartību informē par 134 muzeja priekšmetu – Teodora Reitera kora darbību atspoguļojošu materiālu (fotogrāfijas, pastkartes, programmas, laikrakstu izgriezumi, notis u.c.) atsavināšanu no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma. Ar atsavināmo muzeja priekšmetu [...]

Lasīt tālāk rakstu – Kultūras ministrija informē par pieteikšanos uz atsavināmajiem Nacionālā muzeju krājuma priekšmetiem

Aicinām pieteikties konferencei “…kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts.. Eduardam Veidenbaumam – 150″

Veidenbauma_bilde.docx

2017. gada 3. oktobrī latviešu dzejniekam Eduardam Veidenbaumam apritēs 150 gadu. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedra sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju, Eduarda Veidenbauma memoriālo muzeju “Kalāči” un Tartu Latviešu biedrību rīko zinātnisku konferenci Rīgā, “Kalāčos” un Tartu. Konferenci noslēgsim ar līdzdalību pasākumā “Tērbatas loma Latvijas un Igaunijas valstiskuma [...]

Lasīt tālāk rakstu – Aicinām pieteikties konferencei “…kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts.. Eduardam Veidenbaumam – 150″

Sapņainā, skumstošā, svētā. Lūcijas Garūtas mīlestības

Lūcija Garūta

Oratorija “Dievs, tava zeme deg!” ir Lūcijas Garūtas (1902–1977) ievērojamākais darbs, kas padarījis viņu plaši pazīstamu Latvijā un pasaulē. Taču, pateicoties savam izcilajam pianistes talantam un ilggadējai sadarbībai ar dziedātājiem, viņa komponējusi arī daudzas dziesmas, kas uzlūkojamas kā vokālās kamermūzikas pērles. Populārākā no tām, “Svētā mīla”, ir šedevrs latviešu solo dziesmas žanrā, kas savu kulmināciju [...]

Lasīt tālāk rakstu – Sapņainā, skumstošā, svētā. Lūcijas Garūtas mīlestības

Lapa 3 no 6012345102030...Pēdējā »