Sociālās distancēšanās laikā RMM jaunajā rubrikā #paliecmājās publicēsim patiesus stāstus no radošo personību – rakstnieku, dzejnieku un mūziķu mājās palikšanas epizodēm

Jaunībā dzejnieces, rakstnieces un dramaturģes Māras Zālītes pašizolācijas vieta rakstīšanai bija Dubultu jaunrades nams. Atzītajai dramaturğei bija grūti savienot savu mājas dzīvi ar rakstnieces identitāti, tāpēc nams bija piemērota vieta rakstīšanai.

Vientulību darba procesā mīlēja arī komponists Jāzeps Vītols (1863 - 1948). Lai komponētu, Vītolam bija nepieciešams klusums. Pēterburgas periodā dienas viņš pavadīja cilvēkos un skaņu pasaulē - darbā Konservatorijā, bet vakarus - koncertos, kora mēģinājumos vai saviesīgos pasākumos.

Dzejnieks Hermanis Marģers Majevskis (1951 – 2001) savas dzīves pēdējos gadus aizvadīja vienatnē - Rīgas dzīvoklī. Būdams nepraktiskas dabas, Majevskis tā arī līdz galam neiekārtoja savu virtuvi – tajā nebija ne galda, ne ledusskapja.

Ilgstoši uzkavēties vienatnē pie dabas ir komponistes Maijas Einfeldes sava veida pašizolācija. Bērnībā šādā vienatnē tapa viņas pirmās kompozīcijas – pašas dziedātās operas, taču nevis līdzcilvēkiem, bet - ganāmajām govīm. Tās tika dziedātas pavisam klusi, jo Maija baidījās no apkārtējo izsmiekla.

Pēters Brūveris pēc vairāku dienu bohēmas ar amata brāļiem, apzinoties, ka pienācis darbu nodošanas termiņš, pašizolējās savā istabā, dzimtas mājās “Kalējos”, atslēdza telefonu, uzvārīja stipru melno tēju un intensīvi strādāja no sešiem rītā līdz pat vēlam vakaram.