Jānis Endzelīns savās mājās pie darba galda. 1930. gadu beigas. Foto: nezināms. RTMM_291510. 

Kā latviešu valodnieks Jānis Endzelīns (1873 – 1961) spēja norobežoties apstākļos, kad diezgan regulāri notika Latvijas Valsts universitātes (LVU) mācībspēku pāraudzināšana marksistiski – ļeņiniskā garā, ieskaitot publisku kaunināšanu sapulcēs un ideoloģisku iespaidošanu presē?

Aplūkojot Endzelīna bibliogrāfiju, tā vien šķiet, ka viņš, kā jau gara milzim pienākas, lieliem, neatlaidīgiem soļiem devies uz priekšu, neievērojot padomju sistēmas monstrozās pseidozinātnes augstceltnes.

Piemēram, Jāņa Endzelīna grāmata “Baltu valodu skaņas un formas” (1948) ir brīnums tāpēc vien, ka pie lasītājiem nonāca vissīvākās marrisma propagandas laikā, kad līdzšinējiem sasniegumiem valodniecībā piedēvēja antizinātniskumu un buržuāzisko palieku statusu. Marrisms noliedza jebkādu valodu radniecību, taču jau vārdu savienojums baltu valodas sniedz ziņu, ka par to būs runa šajā pētījumā.

Valodnieka galvenie darba ieroči bija dzelžains raksturs un stingrs mugurkauls. Vairāku sapulču atreferējumā minēts: Endzelīns nepiedalījās. Viņš nebija tāds, kurš neiejaucās un tāpēc nepiedalījās, bet ļoti gudri izvērtēja situācijas, kurās vajag un ir vērts iejaukties un kurās nevajag iejaukties. Līdzīgi kā 1949. gada 16. maijā, kad saspīlētās situācijas dēļ, viņš bija spiests lūgt atsvabināt sevi no katedras vadītāja un štata profesora amata LVU, izsakot piedāvājumu: “Ja ir vēlams, lai es arī turpmāk palieku docētāju skaitā, tad es varētu palikt kā ārštata vai stundu profesors.”[1]”

Pēc kādas šādas neapmeklētas sēdes valodniece un tuva persona Mērija Saule-Sleine atstāstīja profesoram dzirdēto. Endzelīns “uzmanīgi klausījās, skatīdamies vienā punktā, dažkārt noraustījās kāds vaibsts viņa sejā. Pēc tam sekoja ilgs klusuma brīdis. Tad, it kā nekas nebūtu noticis, profesors, kas nemēdza par saviem pārdzīvojumiem runāt, noteica: Man ienāca prātā “laikabiedra” vietā vārds “vienlaicis”.[2]”

[1] Kļaviņa S. Profesora Jāņa Endzelīna atbrīvošana no darba padomju Latvijas universitātē 1950. gadā // LZA Vēstis, 2015. Nr. ½. – 25. lpp.

[2] Turpat, 24. lpp.