Marina Rebeka un vectētiņš Juris Jankovičs Rīgā Mežaparkā. Foto no Marinas Rebekas personīgā arhīva.

Marinas Rebekas debija Latvijas Nacionālās operas izrādē “Traviata”. 2007. gada jūnijs. Foto no Marinas Rebekas personīgā arhīva.

Marina Rebeka un pianiste Vilma Cīrule pēc Marinas debijas Traviatas lomā Latvijas Nacionālajā operā 2007. gada jūnijā. Foto no Marinas Rebekas personīgā arhīva.

Marina Rebeka un maestro Alberto Zedda. Pēc debijas Rosīni Operas festivālā. Pezaro (Itālija), 2008. gada augusts. Foto no Marinas Rebekas personīgā arhīva.

Pēc sensacionālās debijas Zalcburgas festivālā 2009 Džoakīno Rosīni operā “Mozus un Ārons” kopā ar kolēgiem un draugiem. No kreisās – bass Aleksejs Tihomirovs, Marina Rebeka, pasaulslavenais bass Ildars Abdrazakovs un Ilze Sprancmane. Foto no Ilzes Sprancmanes personīgā arhīva.

Kopā ar kolēģiem pēc Vinčenco Bellīni izrādes “Puritāņi” Metropolitēna operā Ņujorkā. No kreisās –  pasaulslavenie operas mākslinieki – bass Mikēle Pertuzi un tenors Lorenss Broulijs, Marina Rebeka, Federiko Tondelli (M. Rebekas aģents). Ņujorka ( ASV). 2014. gada maijs. Foto no Marinas Rebekas personīgā arhīva.

Marina Rebeka un leģendārais Plasido Domingo. Pēc izrādes “Traviata” Londonā. 2015. gads. Foto no Marinas Rebekas personīgā arhīva.

Pēc izrādes “Karmena” Valensijas operā (Spānija). No kreisās – Marina Rebeka (Mikaēla), Marselo Alverezs (Dons Hozē), Elīna Garanča (Karmena), Spānijas karaliene karaliene Sofija un maestro Zubins Meta. Foto no Marinas Rebekas personīgā arhīva.

Vīnes Valsts operā pēc “Traviatas” mēģinājuma. No kreisās – tenors Čarlzs Kastronovo, diriģente Speranca Skapuči, leģendārais baritons Dmitrijs Hvorostovskis (šīs izrādes viņam bija pēdējās uz skatuves), Marina Rebeka. Foto no Marinas Rebekas personīgā arhīva.

Marina Rebeka Milānas La Scala operteātra 2020/2021 sezonas atklāšanas koncertā dizaineru “Dolce & Gabbana” dāvinātajā kleitā. Milāna (Itālija). 2020. gada 7. decembris. Foto no Marinas Rebekas personīgā arhīva.

Latviešu soprāns Marina Rebeka ir pamatoti atzīta par vienu no izcilākajām mūsu laika operdziedātājām. Viņas sniegums Violetas lomā Džuzepes Verdi operā „Traviata” tiek uzskatīts par ikonisku, māksliniece bieži tiek dēvēta arī par savas paaudzes vadošo Džoakīno Rosīni un Volfganga Amadeja Mocarta lomu interpreti. Starptautisko kritiķu vērtējumā Marina Rebeka ir nosaukta par dziedātāju – soprano assoluto.

Bet kāds bija dziedātājas ceļš līdz augstākajām virsotnēm? Cik viegli vai grūti bija un ir tur uzkāpt un noturēties? Daudzreiz publiski šķietamais vieglums patiesībā ir bijis ceļš “caur ērkšķiem uz zvaigznēm”.

Liela nozīme dziedātājas dzīvē bija viņas vectēvam Jurim Jankovičam, kurš jaunībā sapņojis par profesionāla mūziķa karjeru, līdz izsūtījums uz Sibīriju pārvilcis viņa sapņiem svītru.
Marinas Rebekas pirmais Latvijas Nacionālās operas (toreiz Dailes teātrī) apmeklējums kopā ar mīļo vectēvu izrādījās liktenīgs. Pirms tam trīspadsmitgadīgā meitene nebija pat īsti zinājusi, kas ir opera, bet Vinčenco Bellīni operas “Norma” izrāde viņu saviļņojusi tik spēcīgi, ka tovakar Marina sapratusi – opera ir tas, kam viņa vēlas veltīt savu dzīvi, un Normas loma ir tā, ko viņa noteikti kādreiz dziedās uz operas skatuves.

Sākuma muzikālo izglītību Marina ar ģimenes atbalstu ieguva mūzikas skolā “Rīdze” Andra Daņiļenko vokālajā klasē. Nākamā dziedātāja pamazām, bet ļoti mērķtiecīgi sāka apgūt mūzikas teorijas pamatus un klavierspēli, kas trīspadsmit gadu vecai pusaudzei ir diezgan vēlu, kā arī vokālu, kas šajā vecumā savukārt ir ļoti agri. No rītiem meitene mācījās Ziemeļvalstu ģimnāzijā, pēcpusdienās devās uz skolu “Rīdze”.

“Pirmajā solfedžo stundā skolotāja teica: “Šodien rakstīsim diktātu!” Bet es atbildēju: “Atvainojos, kas tas tāds?””

Marina Rebeka atceras pirmos soļus mūzikas izglītībā. Skolā “Rīdze” skolniecei ļoti paveicās, jo viņa satikās ar leģendāro pianisti Vilmu Cīruli, kura kopā ar Andri Daņiļenko skoloja Marinu. Arī turpmāk abi pasniedzēji bija viņas aizbildņi, fani un palīgi ceļā uz panākumiem. Marina atceras:

“Vēl ilgus gadus Vilma bija mans draugs, kuram es allaž piezvanīju gan La Scala, gan Zalcburgas debijā.”

Kad skola bija veiksmīgi absolvēta, protams, bija jādodas uz Mūzikas akadēmiju, jāturpina izvēlētais ceļš tepat Latvijā. Diemžēl Marinai nepaveicās iestāties Latvijas Mūzikas akadēmijā.

“Atceros, kā atnācu uz eksāmena konsultāciju. Man bija 17 gadu, un es ļoti uztraucos, jo zālē bija daudz cilvēku. Pēc tam prorektors Arvīds Luste man teica: “Ziniet, labāk nemēģiniet! Jūs vēl esat jauna, stājieties nākamgad.” Bet man nepatīk divreiz kāpt vienā un tajā pašā upē,” stāsta Marina Rebeka.

Savu tālāko muzikālo izglītību Marina ieguva Jāzepa Mediņa mūzikas koledžā Natālijas Kozlovas vadībā, kur turpināja pilnveidot un attīstīt savu talantu, bet pēc tās absolvēšanas 2002. gadā devās uz Itāliju, kur ar vissaugstāko novērtējumu iestājās A. Boito Parmas konservatorijā.
Paņēmusi Latvijā studiju kredītu, viņa devās uz belkanto dzimteni. Itālijas posms izrādījās nopietns pārbaudījums – cīnīdamās ar naudas līdzekļu trūkumu, Marina dzīvoja pieticīgā miteklī. Dziedāšana bija tikai viena maza daļa no dzīves, pārējo daļu aizņēma sadzīves problēmas svešajā zemē.

“Pirmajā dzīvoklī bieži trūka ūdens un garos matus nācās mazgāt bidē. Mitrā gaisa dēļ kurpes bija pārklājušās ar pelējumu. Sākumā pat nācās sēdēt bez strāvas, meklējot, kur slēdz elektrības piegādes līgumus. Vēlāk atklājās, ka dzīvoklis atrodas prostitūtu rajonā. Stāvu virs manis strādāja prostitūta. Bet pārvākties citur nevarēju, jo man bija līgums uz noteiktu laiku. Gribēju pārcelties uz klosteri, bet tur nedrīkst klausīties mūziku un jādzīvo pa diviem istabiņā. Kad klostera priekšniece, ar mani runājot, sāka sakārtot manas drēbes, sapratu, ka viņa visu laiku man sekos – kā ģērbjos, ar ko tiekos. To es nevarētu paciest, jo man galvenais ir brīvība!”

Itālijā Marina ļoti centīgi mācījās un izturību smēlās mūzikā. Smagais darbs vainagojās ar panākumiem – 2007. gada jūnijā viņa absolvēja Sv. Cecīlijas Romas konservatoriju, tobrīd jau būdama vairāku starptautisku konkursu laureāte. Uzvaras konkursos deva solistei pirmo plašāko atpazīstamību un iespēju ar naudas balvām atmaksāt mācību parādus.Viņa piedalījās arī “Mozarteum” universitātes vasaras akadēmijā Zalcburgā, kur mācījās pie operas dīvas Greisas Bambrijas, un studēja Rosīni akadēmijā pie leģendārā maestro Alberto Dzedas, atklājot un interpretējot Džoakīno Rosīni mūzikas sarežģītās partitūras.

Ir nerakstīts likums, ka jaunu dziedātāju bez skatuves pieredzes nelabprāt ņem pastāvīgā darbā operā, bet, kur tad lai iegūst pieredzi, ja nav iespēja uzstāties uz skatuves teātrī? Šajā gadījumā nepalīdz arī uzvaras konkursos. Tāpēc par Marinas Rebekas starptautiskās karjeras sākuma punktu uzskatāms 2007. gads, kad viņa uz Erfurtes operas skatuves debitēja Violetas lomā Džuzepes Verdi operā “Traviata”. Jaunajai māksliniecei uzticējās teātra direktors un deva pirmo lielo iespēju Marinas dzīvē – debitēt uz īstas operteātra skatuves.

Sākās veiksmes ceļš – tajā pašā gadā dziedātāja kļuva par Rosīni festivāla atklājumu Pezaro, izpildot lomas Džoakīno Rosīni operā “Ceļojums uz Reimsu”. Dziedātāja nekavējoties tika uzaicināta piedalīties arī nākamā gada festivālā, kur ar lieliem panākumiem dziedāja Annas lomu Džoakīno Rosīni operā “Muhameds II”. Savukārt, 2007. gada rudenī viņa guva pārliecinošu uzvaru prestižajā jauno dziedātāju konkursā “Neue Stimmen” (Jaunās balsis), kas norisinājās Vācijā. Viņa ir pirmā un pagaidām vienīgā latviešu dziedātāja, kurai tā veicies šajā prestižajā konkursā. Uzvara bija gūta 1100 pretendentu un 47 klātienes konkurentu cīņā. Marina Rebeka tika atzīta par opermūzikas jauno zvaigzni, un durvis sāka pašas vērties uz slavenākajām operteātru skatuvēm.

Marina apbūra publiku ar Violetas lomu Vīnes Tautas operā, Hamburgas Valsts operā un Rīgas Operas festivālā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Tā bija viņas īstā debija Latvijā. Dziedātājas balsi, spilgto vokālo tehniku un skatuves pievilcību novērtēja arī Berlīnes Komiskās operas publika, baudot viņas sniegumu virtuozajā Agilejas lomā Georga Frīdriha Hendeļa operā “Tēzejs”.

Šīs spilgtās uzstāšanās nostiprināja dziedātājas statusu starptautiskajā arēnā, dāvājot iepēju debitēt 2008. gadā izslavētajā Milānas “Teatro alla Scala”. Pusgadu vēlāk Marina uz brīdi beidzot atgriezās Rīgā, lai debitētu Adīnas lomā Gaetāno Doniceti operā “Mīlas dzēriens” uz mūsu operas skatuves. 2009. gada vasara nāk ar brīnišķīgiem panākumiem.

Marina Rebeka izcili debitē Zalcburgas festivālā ar Anaisas lomu Džoakīno Rosīni operā “Mozus un Ārons” diriģenta Rikardo Muti vadībā. Prestižajā opermīļu iecienītajā festivālā dziedātāja piedzīvoja nebijušas ovācijas un sajūsminātās publikas kāju dauzīšanu pa grīdu – šādi operas pasaulē tiek izrādīta publikas atzinība pārākajā pakāpē. Neskaitāmās kritiķu recenzijās dziedātāja tika izcelta kā spožākā šī festivāla zvaigzne. 2010. gada vasarā Marina Rebeka ar panākumiem iestudēja Mikaēlas lomu un piedalījās Latvijas publikai unikālā Žorža Bizē operas “Karmena” iestudējumā Valensijas operā ar Elīnu Garanču Karmenas lomā un Zubinu Metu pie dirģenta pults. Iestudējums bija redzams arī tiešraidē Rīgā.

Pavisam drīz jau viņa pieredzēja galvu reibinošas debijas operpasaules virsotņu namos – Londonā, Ņujorkā un Mihenē. Sekoja solistes triumfālā uzstāšanās Londonas Koventgārdena operā, dziedot Violetas lomu “Traviatā” kopā ar leģendāro Plasido Domingo Žorža Žermona lomā, kas izpelnījās vētrainas ovācijas un cildinošas recenzijas. Pēcāk īstenojās ilgi gaidītas debijas Ņujorkas Metropolitēna operas jauniestudējumos ar Donnas Annas lomu Volfganga Amadeja Mocarta operā “Dons Žuans” un bērnībā izsapņoto Normu Vinčenco Bellīni operā “Norma”, kā arī Ņujorkas Kārnegi zālē ar Anaisas lomu operas “Mozus un Ārons” koncertiestudējumā. Pavisam drīz pēc tam – nozīmīgā debija Bavārijas Valsts operā Minhenes Operas festivālā ar virtuozo Matildes lomu Džoakīno Rosīni operā “Vilhems Tells”.

Turpmāk jau pasaules lielākie opernami un koncertzāles seko viens otram kā krellēs savērtas pērles – Čikāgas Liriskā opera, Cīrihes opera, Vīnes Valsts opera, Hamburgas Valsts opera, Montekarlo opera, Amsterdamas opera, Arena di Verona, Madrides opera Teatro Real, Romas opera, Tulūzas opera, Florences opera, ik pa brīdim atgriežoties ar priekšnesumiem Rīgā un Latvijā, kas vienmēr ir ļoti gaidīts notikums.
Piepildījusi sapni par dziedātājas karjeru un iekarojusi pasaules vadošās skatuves, par savas dzīves patieso operu viņa dēvē meitiņu Katrīnu.

Māksliniece kopā ar savu dzīvesbiedru ir nodibinājusi skaņu ierakstu kompāniju “Prima Classic”, kas paver vēl citas jaunas šķautnes dziedātājas darbībā. “Prima Classic” aktīvi strādā pie augstvērtīgas mūzikas izdošanas izcilā izpildījumā. Šobrīd Marina Rebeka turpina savu veidoto veiksmes un slavas ceļu, un tas prasa ļoti lielu garīgu un fizisku spēku, talantu, gribu, apņēmību, veselību, gudrību un, protams, visaugstākās raudzes balss skanējumu.

Viņa ir saņēmusi gan pašmāju novērtējumu – Trīszvaigžņu ordeni, gan starptautisko atzinību – starptautiska prominentu mūzikas kritiķu žūrija piešķīrusi dziedātājai prestižo ICMA balvu (International Classical Music Awards) kategorijā “Gada mūziķis” (2020).

Būdama starptautiski atzīta operas zvaigzne, Marina Rebeka nav ļāvusi slavas spožumam sevi apžilbināt un ir saglabājusi savu šarmu un nosvērtību. Par sevi māksliniece saka:

“Es esmu darbarūķis, kurš centīgi dara savu darbu, un šis darbs patīk citiem”.

Marina atzīst, ka uzstāšanās Rīgā viņai vienmēr ir sevišķi dārga, jo te ir viņas mājas.