Andreja Jurjāna laika pirmie akadēmiski izglītotie mūziķi. No kreisās: J. Lazdiņš, J. Ozols, P. Jurjāns, A. Jurjāns, J. Kārkliņš, J. Vītols, O. Fogelmanis, A. Daugulis. 19. gs. 90. gadi. RTMM_183182a. Andrejs Jurjāns Harkivā. 1905. gads. Foto: studija Moderne, Harkiva. RTMM 819776. Mūzikas skolas ēka Harkivā, Sverdlova ielā…
Slavenību bērniem, īpaši, ja viņi izvēlas darboties tai pašā jomā, kur viņu vecāki, nereti ir grūti veidot savu karjeru, jo vieni vērtētāji uzskata, ka jaunie censoņi panākumus gūst, vienīgi pateicoties sabiedrībā pazīstamajam vārdam, bet citi gaida, lai viņi līdzinātos saviem izcilajiem priekšgājējiem. Volfgangam Dārziņam šajā ziņā bija īpaši sarežģīti, jo viņš nesa gan sava tēva, tautā plaši pazīstamā un iemīļotā komponista Emīla Dārziņa (1875–1910) uzvārdu, gan pasaules mūzikas ģēnija Volfganga Amadeja Mocarta vārdu, kuru viņa tēvs uzskatīja par sava gara līdzinieku.
http://rmm.lv/wp-content/uploads/2021/07/Audio-Radio_Kepitis_garais.mp4 Pianists, komponists un pedagogs Jānis Ķepītis (1908 – 1998) brīvajā laikā nodarbojies ar biškopību, dārzkopību, mīlējis makšķerēt un bijis viesmīlīgs savas mājas saimnieks. Attēlā: Jāņa Ķepīša vadībā muzicē kameransambļa klases studentes A.Grieze, L.Ozola un A.Stepiņa. Fotogrāfs nezināms. RTMM 445413.
Folklorists un komponists Jēkabs Graubiņš (1886-1961) jaunībā bijis tautskolotājs, kurš blakus tiešajiem pienākumiem vadījis korus, uzstājies ar deklamācijām, spēlējis teātri un bijis veikls dancotājs. Dramatisma pilnās dzīves garumā spilgti izpaudušās arī viņa literārās dotības.
Mežradznieks Arvīds Klišāns (1934), kura izcilā atskaņotājmāksla priecē klausītājus gandrīz pusgadsimtu, ir īsts zemes cilvēks, kurš jau no agras bērnības iepazinis visus lauku darbus. Viņš ir arī kaislīgs makšķernieks un auto remontētājs.
Komponists un rakstnieks Marģeris Zariņš (1910- 1993) pazīstams kā elegants bohēmists ar smalku humora izjūtu, kurš aizrāvies ar vēsturisku ziņu un senvārdu uzkrāšanu un tā guvis iedvesmu saviem darbiem.
Komponistam un diriģentam Pēterim Barisonam (1904-1947) mežvidus pļavas skaistums un lauku darbi dzimtajās “Skudru” mājās devuši ne tikai tulznas rokās, bet arī prieku sirdī.
Ārpus mūzikas latviešu komponistu, diriģentu, mūzikas kritiķi un tautas meldiju kaislīgo vācēju un apdarinātāju Emili Melngaili interesējusi gan šaha spēle, gan politika un arī lauksaimniecība. Stāsta Inese Žune.
Augusta Nikolaja Dombrovska (1845-1927), latviešu rūpnieka, sabiedriskā darbinieka un mecenāta lielākā aizraušanās bija vijoļu izgatavošana.
Komponists un mūzikas pedagogs Jānis Ivanovs (1906- 1983) mūzikas pasaulei tuvojies ar zīmuli un krāsām, pelnot naudu klavieru stundām ar sludinājumu un izkārtņu zīmēšanu. Līdztekus studijām Latvijas Konservatorijā komponists mācījies gleznošanu pie Vilhelma Purvīša.
Rakstniecības un mūzikas muzejs