Rakstniecības un mūzikas muzejs
Instruments, kas nonācis Rakstniecības un mūzikas muzeja īpašumā, ir vienīgais Latvijā zināmais trapecveida kabinetflīģelis, ko ap 1860. gadu vidu būvējis Kristians Genčs.
Instruments, kas nonācis Rakstniecības un mūzikas muzeja īpašumā, ir vienīgais Latvijā zināmais trapecveida kabinetflīģelis, ko ap 1860. gadu vidu būvējis Kristians Genčs.
“Es rakstu faktiski sev un vecmāmiņai debesīs. /../ Es neticu, ka es varētu vadīt ļaudis kādā milzīgā sabiedriskā kustībā. Nav tāds laikmets, un es neesmu tāds kadrs.” Pieminot dzejnieku, atdzejotāju un tulkotāju Uldi Bērziņu, piedāvājam noskatīties video ierakstu no pasākuma „Valoda kā pašvērtība. Uldis Bērziņš izkāpj no Latvijas kultūras kanona”.
Līdz Dziesmu svētku 150. jubilejai 2023. gadā plānots pabeigt ne tikai Mežaparka lielās estrādes pārbūvi, bet tās ēkā ierīkot arī svētkiem veltītu Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotu ekspozīciju. Rubrikā “Dziesmu svētku ekspozīcija” publicēsim gan aktualitātes, gan atskatu uz publikācijām medijos par tās tapšanu. Madaras Ābeltiņas rakstā “20…
Viena no redzamākajām aktivitātēm ceļā uz tradīcijas 150 gadu jubileju būs Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotā Dziesmu svētku ekspozīcija - līdz lielajai jubilejai plānots pabeigt ne tikai Mežaparka lielās estrādes pārbūvi, bet estrādes ēkā ierīkot arī tradīcijai veltītu Rakstniecības un Mūzikas muzeja veidoto pastāvīgo ekspozīciju, kas top kā Kultūras ministrijas un Rīgas domes sadarbības projekts.
Rakstniecības un mūzikas muzeja marta mēneša priekšmets ir dzejnieces Dainas Sirmās, 1972. / 1973. mācību gada sacerējumu un atstāstījumu burtnīca.
VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šogad pavasarī plāno uzsākt Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) topošās ekspozīcijas mājvietas – vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6 atjaunošanu, pielāgojot namu muzeja ekspozīcijas vajadzībām. Lai saglabātu kultūrvēsturiskās liecības, atjaunošanas procesā nozīmīgi ir saglabāt nama autentiskumu, vienlaikus iedvešot…
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma jaunieguvums ir 19. gs. beigās/ 20. gs. sākumā ražots mūzikas sitaminstruments – zvaniņi.
Kamēr Rakstniecības un mūzikas muzejs ir ceļā uz jauno mājvietu Mārstaļu ielā 6, turpinām stāstīt par ēkas pārtapšanu muzeja telpā. Rubrika “Citi par mums” ir atskats medijos par aktuālo un nozīmīgo līdz brīdim, kad muzejs vērs durvis vaļā apmeklētājiem. “Nams Mārstaļu ielā 6 – topošais Rakstniecības un mūzikas muzejs būs…
Klavierbūves vēsture Latvijā ir ļoti maz pētīta. Informāciju par klavierbūves meistariem un instrumentiem var smelties seno laiku avīzēs, baznīcas grāmatās, bibliotēkās, arhīvos. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma jaunieguvums ir unikāls pianīns, kuru 19. gadsimta 60. gados uzbūvējis klavierbūves meistars Karls Julius Auls. Stāsta mūzikas instrumentu vēsturnieks Elmārs Zemovičs.
Rakstniecības un mūzikas muzeja februāra mēneša priekšmets ir Latvijas Nacionālās operas orķestra mākslinieka, trombonista, solo atskaņotāja, uzņēmēja un mūzikas instrumentu novatora Vaira Nartiša radītā subkontrabastrompete.