Bija latviešu operdziedātājs. Jau mazotnē apguvis vairākus mūzikas instrumentus, spēlējis cītaru Zāberu ģimenes lauku kapelā. “Latviešu tautas gaišais ģēnijs”, “īsts pučīnists”, “tautas iemīļotākais dziedonis”, “patiess mākslinieks un brīnišķīgs dziedātājs” – šie ir tikai daži no apzīmējumiem, kādus savā īsajā mūžā izpelnījies Jānis Zābers. Paralēli apmēram 300 nodziedātām operu…
Komponists, viens no pasaules ievērojamākajiem 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem. Audzis baptistu ģimenē, profesionālo mūziķa karjeru sācis kā kontrabasists. Komponistu būtiski iedvesmo daba – īpaši putnu balsis, mežs, jūra un zvaigžņotas debesis. Vaska mūzikai raksturīgi tautiskuma un dabas motīvi, sastopami dažādi latviešu folkloras un tautasdziesmu elementi, putnu balsu…
Dzejnieks un trimdas sabiedriskais darbinieks. Līdzās literārai darbībai aktīvi aizrāvies ar sportu, īpaši futbolu. Otrais pasaules karš, latviešu tautas likteņa traģisms atstāja paliekošu iespaidu Eglīša dzejā, kas atklājas viņa un komponistes Lūcijas Garūtas kantātē “Dievs, tava zeme deg” (1943). Ilgus gadus nodzīvojis trimdā Zviedrijā, 1998. gadā viņš atgriezās…
Rakstnieks, publicists, scenārists, humora un satīras žurnāla “Dadzis”, kā arī žurnāla “Atpūta” redaktors. Kolbergs debitē 20. gadsimta 60. gados un ir viens no populārākajiem latviešu kriminālromānu autoriem. Viņš nebaidās kritizēt sabiedrību un konkrētā laika norises, tāpēc viņas daiļradei nereti piedēvē sociālkritisko detektīvu apzīmējumu. Pēc Andra Kolberga darbu motīviem…
Komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis, latviešu profesionālās mūzikas celmlauzis un Latvijas Konservatorijas pirmais rektors. Radījis simfoniskos un instrumentālos skaņdarbus, darbus balsij un klavierēm. Īpaši svarīga vieta komponista daiļradē ir kora dziesmām. Mīlējis brīvo laiku pavadīt pie dabas un makšķerēt.
Dzejnieks, tulkotājs un atdzejotājs. Viens no neparastākajiem latviešu autoriem, kura dzejā atklājas savdabīgs pasaules redzējums un tēlainība. Strādājis laikrakstos “Latvijas Jaunatne”, “Literatūra un Māksla”, “Vīri” un apgādā “Daugava”. Tulkojis un atdzejojis tekstus no azerbaidžāņu, turku, vācu, lietuviešu, gagauzu, osetīniešu, mordviešu valodas, atdzejojis Krimas tatāru tautasdziesmas un Tuvas šamaņu…
Komponists, ērģelnieks un diriģents. Radījis nacionāla stila darbus visos žanros. Viņu uzskata par pirmās latviešu operas “Baņuta” autoru. Radījis ievērojamu skaitu skaņdarbu balsij un klavierēm, kordziesmas un tautasdziesmu apdares. Kalniņš bijis sava laika spožākais Latvijas ērģeļu virtuozs.
Komponists, diriģents, mūzikas pedagogs. Viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta Latvijas simfoniķiem. Jaunībā viņš zīmēja izkārtnes, sludinājumus un afišas, pelnot naudu dzīvošanai Rīgā un klavieru stundām. Gleznošanu mācījies Mākslas akadēmijā pie Vilhelma Purvīša. Ivanovu iedvesmojušas stundām ilgas pastaigas gar jūru vai dabā. Tad arī nereti radusies kāda muzikāla ideja…
Rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, gleznotājs. Aizsācis literāro jaunradi Latvijā, trimdā viņš kļuva par vienu no ražīgākajiem autoriem. Darbojies dzejā, īsprozā, romānistikā un dramaturģijā, kā mākslas un grāmatu kritikā. Dzīvojot Kalifornijā, kļuva par Holivudas mākslas filmu kritiķi. Latvijas Mākslas akadēmijā iegūto profesionālo mākslas izglītību lika lietā, veidojot savu un citu…
Leģendāra Rīgas operas primadonna, apveltīta ar īpašu, izkoptu balsi un lielu personības spēku. Savu opervaroņu jūtas un pārdzīvojumus spējusi izteikt pat tikai ar balss intonācijām. Pēc katras pirmizrādes, kad māksliniece ar ziedu klēpjiem atgriezusies ģērbtuvē, dziedātāju apsveicis dzīvesbiedrs, pasniedzot kārtējo sudraba aproci. Gadu gaitā tādas kopumā dāvātas 39.
Rakstniecības un mūzikas muzejs