Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums glabā liecības – izrāžu fotogrāfijas, dekorāciju maketus un skices, manuskriptus, dokumentus, atmiņu pierakstus, piemiņas priekšmetus par reiz bijušu teātri. Tie atjauno priekšstatu, kāds ir bijis Rīgas Strādnieku teātris.

“Mans scenogrāfa manifests ir shēma, kā es pieeju izrāžu veidošanai,” stāsta LMA scenogrāfijas studente Marianna Lapiņa. Video stāstu sērijā “Manifests” turpinām iepazīstināt ar RMM izstādes “Krājuma glabāti stāsti: Rīgas Strādnieku teātris (1926-1934)” nākotnes manifestu sienas autoriem. Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē, Pulka ielā 8, no 13. maija līdz 14.

Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē, Pulka ielā 8, no 13. maija līdz 14. oktobrim ir apskatāma izstāde “Krājuma glabāti stāsti: Rīgas Strādnieku teātris (1926-1934)”. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums glabā liecības – izrāžu fotogrāfijas, dekorāciju maketus un skices, manuskriptus, dokumentus, atmiņu pierakstus, piemiņas priekšmetus par reiz bijušu…

“Šajā manifestā, - tā nosaukums ir “Vieglāk” jeb “Spēles manifests”, es mēģinu manifestēt ideju par to, cik būtisks ir spēles princips ikdienā un kā daudzās situācijās par to neaizmirst,” stāsta jaunā teātra scenogrāfe Līga Zepa.

“Izstāde uzbur atmosfēru, kāda valdīja Rīgas Strādnieku teātrī. Jums būs iespēja iztēloties, ka esat atnākuši uz teātri, kas vairs nepastāv.” Par izstādes pamatideju un jaunatklājumiem tās tapšanas gaitā jaunajā video stāstu sērijā par Rakstniecības un mūzikas muzeja izstādi “Krājuma glabāti stāsti: Rīgas Strādnieku teātris (1926-1934)” stāsta tās kuratore Sanita Duka.