Rakstniecības un mūzikas muzejs

Vēlam skaistu līgošanu arī visiem Rakstniecības un mūzikas muzeja draugiem!

Atzīmēt 4. maiju kā Baltā galdauta svētkus ir jauna tradīcija, kas ieviesta tikai pagājušogad. Tomēr Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli apliecina, ka jau izsenis latvieši svinīgos mirkļos pulcējušies pie skaisti klātiem galdiem ģimenes, draugu un kolēģu lokā. Par godu Latvijas otrajai dzimšanas dienai piedāvājam fotogrāfiju izlasi, kurā mūsu kultūras leģendas iemūžinātas pie gaišiem galdautiem.

Austras Skujiņas traģiskā dzīves izskaņa tiek cieši sasaistīta ar nelaimīgu iemīlēšanos viņas homme fatal jeb liktenīgajā vīrietī, dzejniekā Valdī Grēviņā. Vien nedaudziem zināms, ka, sākot no 16 gadu vecuma, teju līdz pat īsās dzīves beigām Austra lolo siltas jūtas pret Mākslas akadēmijas modeli, tēlnieku, arī viņas kailfotogrāfiju autoru, zemgalieti Fēliksu Stabuli, kuru gan abu sarakstē, gan tikšanās reizēs mēdz dēvēt par savu Pēru Gintu.

Neviens nenoliegs – tas, kā cilvēks veido attiecībās ar citiem, daudz par viņu pasaka. Tomēr, literatūras (un mākslas vispārīgā nozīmē) pētniekam tā, šķiet, ir viena no svarīgākajām dilemmām – kur sākas autors, un kur beidzas cilvēks?

Oratorija “Dievs, tava zeme deg!” ir Lūcijas Garūtas (1902–1977) ievērojamākais darbs, kas padarījis viņu plaši pazīstamu Latvijā un pasaulē. Taču, pateicoties savam izcilajam pianistes talantam un ilggadējai sadarbībai ar dziedātājiem, viņa komponējusi arī daudzas dziesmas, kas uzlūkojamas kā vokālās kamermūzikas pērles.

Papildus idejām par latvju tautas gara atmodināšanu ar dzejas un mitoloģijas apvienošanu Ausekli nodarbināja arī tīri praktiskas dabas jautājumi saistībā ar latviešu tautskolās piekoptajām mācību metodēm. Savus novērojumus un ieteikumus viņš aprakstījis izdevumā “Paidagoģiska gada grāmata”, kas izdota 1876. gadā un tolaik radīja zināmu skandālu pedagogu aprindās.

Šis stāsts ir par Sāru Rašinu, kura pasaulē nākusi pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, 1920. gada 23. maijā Liepājā, un arī viņai tolaik ir nodrošināts viss, lai attīstītu savu spožo mūziķes talantu. Taču 21 gada vecumā viņai lemts iet nāvē, par kuru vēl šodien turpina klīst leģendas.

Sveicot Latviju tās dzimšanas svētkos, piedāvājam stāstu par zvaniņu, kas savulaik esot ieskandinājis neatkarīgās valsts dibināšanu un kas tagad glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Lai gan zvaniņš ir viegli apsūbējis, tā skaņa joprojām ir dzidra un melodiska.

Turpinot “Stāstneša” rakstu sēriju “Vai viegli būt jaunam?“, piedāvājam ielūkoties Dzintara Soduma (1922–2008) jaunībā. Viņa un arī citu tā saucamo trimdas jaunās paaudzes rakstnieku skolas vai studiju gadi iekrīt sarežģītā laikā, kad viena otru nomaina vairākas varas. Tie ir 1930.–1940. gadi.

Aleksandra Grīna (1895–1941) personību un latvietības izjūtu, kas vēlāk tika ietverta viņa literārājos darbos, vislielākajā mērā slīpēja Pirmais pasaules karš un Latvijas brīvības cīņas. Izaicinājumiem pilna bija Grīna mūža trešā desmitgade.