Rakstniecības un mūzikas muzeja februāra mēneša priekšmets ir komponistes Gundegas Šmites Olimpa kalnā atrastais akmens.

Gundega Šmite sevi definē kā radošu cilvēku. Viņa nespēj iztikt bez radīšanas – vai tā būtu mūzika, vai vārdu māksla, kurā arī pēc otrās grāmatas iznākšanas jūtas vēl kā iesācēja, kaut gan tieši rakstniecība bija tas, ar ko sākās viņas radošums. Olimpa kalna akmens komponistes uztverē ir apliecinājums vislielākajam iedvesmas un spēka avotam, kas ir daba. Viņas dzīve daļēji rit Grieķijā, daļēji Latvijā. Dzimtās zemes daba ir īpaša ar tās smalkumu, ar kuru viņa saista kormūziku un kamermūziku, bet Grieķija saistās ar simfonisko mūziku.

“Joprojām mīļākais kalns ir Olimps. Kalns ar mitoloģisku nozīmi, kur grieķiem ir tā sauktā “mūzu ieplaka”, kur dejo deviņas mūzas. Akmens nāk no “mūzu ieplakas”. Atcerēties to sajūtu, kā tas bija virsotnē – atrautība no ikdienas dzīves, pacelšanās virs mākoņiem,” stāsta Gundega Šmite.

Gundega Šmite (1977) ir starptautiski atzīta komponiste, kuras darbus atskaņojuši ievērojami mākslinieki, viņas mūzika regulāri skan koncertos gan Latvijā, gan ārzemēs, tostarp festivālos Klangspuren, London Ear, ISCM World Music Days, u.c. Gundega Šmite ir divu grāmatu un ap 100 mūzikas kompozīciju autore. Kopš 2008. gada viņa ir Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas pieaicinātā docētāja.

2009.–2012. gadam ir bijusi Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāja, kā arī Jaunās mūzikas festivāla “Arēna” mākslinieciskā vadītāja.

2013. gadā ieguva doktora grādu (PhD) ar novērtējumu cum Laude, aizstāvot disertāciju par mūzikas un teksta mijiedarbi latviešu komponistu kormūzikā.