“Tas nav tāds nejaušs priekšmets, bet grozs, ko es lietoju vairākus gadus un kas man ir ļoti dārgs un mīļš.”
Rakstniecības un mūzikas muzeja decembra mēneša priekšmets ir komponista Georga Pelēča sēņu grozs.
“Visu mūžu esmu gājis uz mežiem, lasījis sēnes, bet sēnes palika aizvien mazāk un mazāk, īpaši Salacgrīvā, kur es dzīvoju vasaras laikā. Pēdējos gados gandrīz nekā nebija, bet ļoti interesanti, ka manā sētā, lauku mājās, sāka augt vilnīši./../ Sapņoju, ka atkal pienāks laiks, kad es varēšu iet normāli uz siliem, uz priežu mežiem un lasīt visas bekas un baravikas,” atklāj komponists, kurš pats sevi dēvē par kaislīgu sēņotāju.
Georgs Pelēcis dzimis 1947. gada 18. jūnijā Rīgā. Beidzis Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Arama Hačaturjana kompozīcijas klasi (1970), vēlāk turpat mūzikas teorijas aspirantūru pie Vladimira Protopopova (1977). Kopš 1970.gada ir Latvijas Mūzikas akadēmijas mūzikas teorijas katedras pasniedzējs, 1990. gadā ievēlēts par profesoru. Viņa galvenās disciplīnas ir kontrapunkts un fūga.
Georga Pelēča darbs muzikoloģijas laukā ir ievērojams. 1981. gadā aizstāvēta mākslas zinātņu kandidāta (tagad mākslas doktora) disertācija J.Okegema mūzikas formveide un Nīderlandes polifoniskās skolas tradīcijas. Ar polifonijas speciālo sfēru gan Rietumeiropas (viduslaiki, renesanse, baroks), gan latviešu mūzikas vēstures jomā saistīti viņa vairāk nekā 30 zinātniskie darbi – raksti, uzstāšanās starptautiskās konferencēs Rīgā, Maskavā, Romā. Viņa otrs lielākais zinātniskais pētījums Palestrīnas polifonijas principi un vokālās daudzbalsības laikmeta tradīcijas (Dr. habil. art., 1990) guvis augstu novērtējumu pasaulē un atzīmēts ar medaļu Romas Starptautiskajā Palestrīnas centrā Itālijā 1993. gadā. Georgs Pelēcis ir pirmais Rīgas Senās mūzikas centra prezidents. Komponista radoši zinātniskie komandējumi ir bijuši Oksfordas (1995, Corpus Christi College) un Kembridžas (1997, Gonville and Caius College) universitātēs. Anglijā saņemti arī kompozīciju pasūtījumi, viņa simfoniskā mūzika Roalda Dāla pasakai Garā pupa (Jack and the Beanstalk) atskaņota Londonas Karaliskajā Alberta zālē.*
*opera.lv
“Tas nav tāds nejaušs priekšmets, bet grozs, ko es lietoju vairākus gadus un kas man ir ļoti dārgs un mīļš.” Rakstniecības un mūzikas muzeja decembra mēneša priekšmets ir komponista Georga Pelēča sēņu grozs. “Visu mūžu esmu gājis uz mežiem, lasījis sēnes, bet sēnes palika aizvien mazāk un mazāk,…
No 25. novembra līdz nākamā gada 1. septembrim Rakstniecības un mūzikas muzejs izstāžu zālē Pulka ielā 8, Rīgā, ir apskatāma trimdas dzejnieka Linarda Tauna simtgadei veltīta izstāde “Linards Tauns – mūžīgais mākonis”. Foto no izstādes atklāšanas – Jānis Porietis / www.janisphoto.com Vairāk par izstādi: https://rmm.lv/linards-tauns-muzigais-makonis/. Izstādes “Linards Tauns –…
Rakstniecības un mūzikas muzejs 2022. gada 17. decembrī pulksten 12.00 aicina ģimenes ar bērniem uz Ziemassvētku pasākumu “Sajūti ziemassvētkus muzejā”, kurā kopā ar rūķiem varēs izgatavot eglīšu rotājumus, izgreznot muzeja eglīti un izbaudīt Ziemassvētku garšu. Pasākuma ciemiņi: rakstnieks un dzejnieks Māris Rungulis, čelliste Erna Daugaviete. Pasākuma…
14. decembrī plkst. 18:00, kultūras telpā “Tintnīca”, Pulka ielā 8, Rīgā, aicinām uz tikšanos ar leģendāro baletdejotāju, horeogrāfu un Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani. Vakaru vadīs muzikoloģe Inga Vasiļjeva. Pieteikšanās: komunikacija@rmm.lv. Apmaksa klātienē vai mobilajā lietotnē “Mobilly”. Biļetes cena: 5 EUR, studentiem, skolēniem, pensionāriem 3…
24.11. un 25.11. RMM Zinātniskā konference – Priekšmets. Stāsts. Laikmets. 24. un 25. novembrī Rakstniecības un mūzikas muzejs tiešsaistē rīkoja zinātnisko konferenci “Priekšmets. Stāsts. Laikmets”. Foto mirkļi no pasākuma – Jānis Porietis / www.janisphoto.com. Referātus par iepriekš nepētītiem priekšmetiem dažādos Latvijas muzejos, priekšmetu stāstu apzināšanu un…
Dzejnieka jubilejas gadam noslēdzoties, Rakstniecības un mūzikas muzejs 30. novembrī plkst. 18.00 aicina uz muzikālu sarunu vakaru, kurā kopā ar mūziķiem Ievu Akurateri un Aivaru Hermani, literatūrzinātniekiem Viesturu Vecgrāvi, Ingunu Dauksti-Silasproģi, kā arī citiem Linarda Tauna dzejas mīļotājiem sarunāsimies par dzejnieka dzīvi, daiļradi un tās atstātajiem nospiedumiem Latvijas…
24. un 25. novembrī skaties FB tiešsaistē un rmm.lv Rakstniecības un mūzikas muzeja zinātnisko konferenci “Priekšmets. Stāsts. Laikmets”, uzdod jautājumus referentiem un iesaisties diskusijās! Šogad konferences fokusā – muzeja kolekciju, priekšmetu un to stāstu mijiedarbe laikmeta, sabiedrības norišu, kultūrpolitikas un ideoloģiju kontekstā. Vairāk informācijas: …
24. un 25. novembrī skaties FB tiešsaistē un rmm.lv Rakstniecības un mūzikas muzeja zinātnisko konferenci “Priekšmets. Stāsts. Laikmets”, uzdod jautājumus referentiem un iesaisties diskusijās! Šogad konferences fokusā – muzeja kolekciju, priekšmetu un to stāstu mijiedarbe laikmeta, sabiedrības norišu, kultūrpolitikas un ideoloģiju kontekstā. Vairāk informācijas:…
Arheoloģiskās izpētes laikā topošās Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietas, Mārstaļu ielā 6, pagrabā tika atklātas labi saglabājušās liecības par Rīgas pirmsākumiem – XII-XIV gs., proti, gandrīz divu metru dziļumā uziets pilnīgi neskarts arheoloģiskais kultūrslānis ar astoņām dažādām kārtām, informē VAS…
“Dzejolis ir kā vāze, kurā katrs pats var salikt savas puķes.” Novembra mēneša priekšmets ir dzejnieces Elīnas Bākules-Veiras darināta vāze. “Kad veido kaut ko ar rokām – no koka vai no māla vai taisa to pašu filmiņu, – man vismaz vienmēr, lai es kaut ko darītu, vajadzīgs…
Rakstniecības un mūzikas muzejs