Rakstniecības un mūzikas muzeja maija mēneša priekšmets ir Noras Ikstenas blociņš, kas rakstniecei uzdāvināts pirms diviem gadiem Norvēģijas festivālā. Blociņā, kas rakstniecei bijis līdzi ceļā uz Valensiju 2020. gada janvārī, paceļoties lidmašīnai, ierakstīta pirmā epizode no romāna “Ūdens mirdzēšana”, kas nu jau ir izlasāma grāmatā.

“Tas notika pēkšņi. Un labi, ka man līdzi bija blociņš”, stāsta Nora Ikstena.

Visur turēts līdzi, tas rakstniecei bijis kā talismans. Rakstot romānu un domājot par kādu nākamo epizodi, bailēs to nepazaudēt, tā tūlīt piefiksēta blociņā.

“Iznāk, ka šī varētu būt tāda lakoniska “Ūdens mirdzēšanas” dienasgrāmata rokrakstā”, saka rakstniece.

Video Nora Ikstena stāsta par romāna tapšanu un lasa fragmentu no jaunās grāmatas.
“Ja man būtu izdevies ar šo manu romānu cilvēkus atsaukt pie dabas, lai viņi vēro ūdens mirdzēšanu, tā būtu lielākā romāna veiksme”, domā autore.

Nora Ikstena (1969) ir latviešu rakstniece un kultūras darbiniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2008).

Par grāmatu “Nenoteiktā bija” Nora Ikstena 2006. gadā saņēmusi Baltijas asamblejas balvu. 2018. gada novembrī Nora Ikstena saņēma Izcilības balvu kultūrā kā 21. gadsimta pirmo divu gadu desmitu pasaulē atpazīstamākā Latvijas rakstniece, kura 2018. gadā pārstāvēja Latviju arī Londonas grāmatu tirgū.

Rakstniecības un mūzikas muzeja maija mēneša priekšmets ir Noras Ikstenas blociņš, kas rakstniecei uzdāvināts pirms diviem gadiem Norvēģijas festivālā. Blociņā, kas rakstniecei bijis līdzi ceļā uz Valensiju 2020. gada janvārī, paceļoties lidmašīnai, ierakstīta pirmā epizode no romāna “Ūdens mirdzēšana”, kas nu jau ir izlasāma grāmatā. “Tas notika pēkšņi.

Mežradznieks Arvīds Klišāns (1934), kura izcilā atskaņotājmāksla priecē klausītājus gandrīz pusgadsimtu, ir īsts zemes cilvēks, kurš jau no agras bērnības iepazinis visus lauku darbus. Viņš ir arī kaislīgs makšķernieks un auto remontētājs.

Tāpat kā savā daiļradē, arī vaļaspriekos, dzejnieks, atdzejotājs un rakstnieks Leons Briedis (1949-2020) bija aizrautīgs cilvēks. Tas atbildis viņa kustīgajam temperamentam. Tādēļ viņa hobiji pārsvarā arī bija saistīti ar kustību. Pārējie vaļasprieki viņam nākuši līdzi no bērnības gadiem. Piemēram, veļas mazgāšana un izgriešana.

Rakstniecības un mūzikas muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, Dziesmu svētku biedrību un Pasaules Brīvo latviešu apvienību aicina ikvienu interesentu piedalīties akcijā “Mani Dziesmu un deju svētki”, kuras laikā tiks vākti personiski stāsti – topošās Dziesmu svētku ekspozīcijas sastāvdaļa. Visi interesenti aicināti iesūtīt stāstus dažādos formātos –…

Viens no dzejnieka, tulkotāja un atdzejotāja Pētera Brūvera vaļaspriekiem bija malkas zāģēšana. Viņš uzskatījis, ka fizisks darbs nav tik smags, cik radošs. Fizisks darbs Pēteram Brūverim bija atpūta.

Latviešu sirdsapziņas dzejnieks Andrejs Eglītis (1912-2006) bijis kaismīgs futbola līdzjutējs. Dzīvojot Zviedrijā, viņš meklējis saikni ar Latviju, klausoties radio un spēku rodot ticībā Dievam.

Vakar tiešsaistē ZOOM platformā notika pētījuma “Lietuviešu un latviešu mūzikas-kultūras saskarsme padomju laika lēģeros un nometinājuma vietās” atvēršanas svētki. Grāmata izdota Viļņā, Lietuvā, šī gada sākumā un veidota divās daļās. Pirmā ir pētījuma iniciatores, lietuviešu etnomuzikoloģes, Lietuvas Mūzikas akadēmijas docentes dr. Gailas Kirdienes monogrāfija “Brālība un vienotība”.

“Man ir svarīgi atstāt pēc sevis kaut ko vērtīgu, ko es uzskatu, ka ir vērtīgs un labākais, ko es varēju tajā brīdī paveikt”, saka operdziedātāja Marina Rebeka. Foto: Didzis Grodzs. Rakstniecības un mūzikas muzeja aprīļa mēneša priekšmets ir pasaulslavenās operdziedātājas, soprāna Marinas Rebekas kompaktdiski “Verdi: La Traviata” (2019), “Elle”…

Komponists un rakstnieks Marģeris Zariņš (1910- 1993) pazīstams kā elegants bohēmists ar smalku humora izjūtu, kurš aizrāvies ar vēsturisku ziņu un senvārdu uzkrāšanu un tā guvis iedvesmu saviem darbiem.