Rakstniecības un mūzikas muzejs

“Es rakstu faktiski sev un vecmāmiņai debesīs. /../ Es neticu, ka es varētu vadīt ļaudis kādā milzīgā sabiedriskā kustībā. Nav tāds laikmets, un es neesmu tāds kadrs.” Pieminot dzejnieku, atdzejotāju un tulkotāju Uldi Bērziņu, piedāvājam noskatīties video ierakstu no pasākuma „Valoda kā pašvērtība. Uldis Bērziņš izkāpj no Latvijas kultūras kanona”.

Dzejnieka, tulkotāja un dramaturga Raiņa (Jānis Krišjānis Pliekšāns, 1865-1929) iemīļota nodarbe bijusi vingrošana un saules peldes. Tas atklājas pat viņa daiļradē. Tāpēc, iespējams, dzejas rindas “sasmēlies es esmu saules” uztveramas daudz tiešāk.

Anna Brigadere (1861-1933), saukta arī par latviešu Selmu Lāgerlēvu, mēdza čakli strādāt agri no rīta, tad doties pastaigās, bet viņas lielākais hobijs bija "Sprīdīšu" mājas, dāvana no valsts par radošu darbu, kur viņa gan uzņēma viesus, gan arī strādāja.

Līdz Dziesmu svētku 150. jubilejai 2023. gadā plānots pabeigt ne tikai Mežaparka lielās estrādes pārbūvi, bet tās ēkā ierīkot arī svētkiem veltītu Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotu ekspozīciju. Rubrikā “Dziesmu svētku ekspozīcija” publicēsim gan aktualitātes, gan atskatu uz publikācijām medijos par tās tapšanu. Madaras Ābeltiņas rakstā “20…

Viena no redzamākajām aktivitātēm ceļā uz tradīcijas 150 gadu jubileju būs Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotā Dziesmu svētku ekspozīcija - līdz lielajai jubilejai plānots pabeigt ne tikai Mežaparka lielās estrādes pārbūvi, bet estrādes ēkā ierīkot arī tradīcijai veltītu Rakstniecības un Mūzikas muzeja veidoto pastāvīgo ekspozīciju, kas top kā Kultūras ministrijas un Rīgas domes sadarbības projekts.

Komponistam un diriģentam Pēterim Barisonam (1904-1947) mežvidus pļavas skaistums un lauku darbi dzimtajās “Skudru” mājās devuši ne tikai tulznas rokās, bet arī prieku sirdī.

Rakstniecības un mūzikas muzeja marta mēneša priekšmets ir dzejnieces Dainas Sirmās, 1972. / 1973. mācību gada sacerējumu un atstāstījumu burtnīca.

Latviešu dzejnieks un žurnālists Jānis Ziemeļnieks (1897-1930) mīlēja lasīt, - tas palīdzēja viņam patverties no realitātes, kas viņu reizēm biedēja. Pirms pievēršanās dzejai Ziemeļnieka aizraušanās bija fotografēšana, kas bija arī viņa maizes darbs. 1916. gadā smagas nieru slimības dēļ ārsts Ziemeļniekam izraksta opija devu, kas lēnām pārvērtās atkarībā un kopā ar dzejnieka vājo veselību vēlāk noveda pie pāragras nāves.

VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šogad pavasarī plāno uzsākt Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) topošās ekspozīcijas mājvietas – vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6 atjaunošanu, pielāgojot namu muzeja ekspozīcijas vajadzībām. Lai saglabātu kultūrvēsturiskās liecības, atjaunošanas procesā nozīmīgi ir saglabāt nama autentiskumu, vienlaikus iedvešot…

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma jaunieguvums ir 19. gs. beigās/ 20. gs. sākumā ražots mūzikas sitaminstruments – zvaniņi.