Rakstniecības un mūzikas muzejs
Ārpus mūzikas latviešu komponistu, diriģentu, mūzikas kritiķi un tautas meldiju kaislīgo vācēju un apdarinātāju Emili Melngaili interesējusi gan šaha spēle, gan politika un arī lauksaimniecība. Stāsta Inese Žune.
Ārpus mūzikas latviešu komponistu, diriģentu, mūzikas kritiķi un tautas meldiju kaislīgo vācēju un apdarinātāju Emili Melngaili interesējusi gan šaha spēle, gan politika un arī lauksaimniecība. Stāsta Inese Žune.
Attēlā: Emilis Melngailis savā vīna dārzā Taškentā ap 1915.gadu. Foto: nezināms. RTMM 212185.
Ārpus mūzikas latviešu komponistu, diriģentu, mūzikas kritiķi un tautas meldiju kaislīgo vācēju un apdarinātāju Emili Melngaili interesējusi gan šaha spēle, gan politika un arī lauksaimniecība. Stāsta Inese Žune.
Augusta Nikolaja Dombrovska (1845-1927), latviešu rūpnieka, sabiedriskā darbinieka un mecenāta lielākā aizraušanās bija vijoļu izgatavošana.
Kamēr Rakstniecības un mūzikas muzejs ir ceļā uz jauno mājvietu Mārstaļu ielā 6, turpinām stāstīt par ēkas pārtapšanu muzeja telpā. Rubrika “Citi par mums” ir atskats medijos par aktuālo un nozīmīgo līdz brīdim, kad muzejs vērs durvis vaļā apmeklētājiem. “Nams Mārstaļu ielā 6 – topošais Rakstniecības un mūzikas muzejs būs…
Klavierbūves vēsture Latvijā ir ļoti maz pētīta. Informāciju par klavierbūves meistariem un instrumentiem var smelties seno laiku avīzēs, baznīcas grāmatās, bibliotēkās, arhīvos. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma jaunieguvums ir unikāls pianīns, kuru 19. gadsimta 60. gados uzbūvējis klavierbūves meistars Karls Julius Auls. Stāsta mūzikas instrumentu vēsturnieks Elmārs Zemovičs.
Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājums ir daudzpusīgs un plašs un tā vien gaida, kad visā krāšņumā un modernā dizainā varēs atrādīties apmeklētājiem. Šeit saistošus stāstus un aizraujošas leģendas atradīs gan bērni, skolēni un pieaugušie, gan profesionāļi un interesenti. Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunā mājvieta 2022. gadā saskaņā ar Valsts nekustamo īpašumu koncepta realizāciju būs senā, ar bagātīgu vēsturi apvītā Vecrīgas namā Mārstaļu ielā 6, kur 1400 kvadrātmetru plašās telpās būs pieejama pastāvīgā ekspozīcija, izstādes, kā arī labiekārtots pagalms radošiem pasākumiem.
Rakstnieks, dzejnieks un novelists Eriks Ādamsons (1907-1946) mīlēja visu estētisko, skaisto, bet vienlaikus arī neglīto. Ādamsons nevairījās to atrast gan smalkās aprindās, gan zemākā līmeņa krogos, un no šīs pieredzes Ādamsona darbos ienāk arī viņam raksturīgā groteska un ironija.
Komponists un mūzikas pedagogs Jānis Ivanovs (1906- 1983) mūzikas pasaulei tuvojies ar zīmuli un krāsām, pelnot naudu klavieru stundām ar sludinājumu un izkārtņu zīmēšanu. Līdztekus studijām Latvijas Konservatorijā komponists mācījies gleznošanu pie Vilhelma Purvīša.
Rakstniecības un mūzikas muzeja februāra mēneša priekšmets ir Latvijas Nacionālās operas orķestra mākslinieka, trombonista, solo atskaņotāja, uzņēmēja un mūzikas instrumentu novatora Vaira Nartiša radītā subkontrabastrompete.
Komponistam un diriģentam Jānim Mediņam (1890—1966) ārpus mūzikas bijušas vairākas aizraušanās: makšķerēšana, tepiķu aušana vai izšūšana un mēbeļu gatavošana pēc paša zīmējumiem.
“Tās bija izbalējušas saulē, šellaka bija sasprēgājusi. Bija šur tur vietām nolupis finierējums, ko galdnieks – restaurators atjaunoja. No ārpuses bija bēdīgi, un iekšpuse bija ļoti netīra. Un restauratora galvenais pienākums ir tikt galā ar visu, kas ir apaudzis, salipis, saķepis.” Rakstniecības un mūzikas muzeja video sēriju, kas veltīta izstādei…