Rakstniecības un mūzikas muzeja janvāra mēneša priekšmets ir dzejnieka, atdzejotāja, tulkotāja un literatūras kritiķa Māra Salēja gobelēns, kas tapis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas studiju laikā.
Literārās darbības sākumā dzejošanu vairāk uztverot kā vaļasprieku, Māris Salējs apgūst ar mākslu saistītu profesiju. Pēc mācībām Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola), Māris Salējs iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā. Video stāstā mēneša priekšmeta autors stāsta par radīšanas brīdi, kā tajā satiekas dzeja, atdzeja, māksla un arī mūzika, salīdzinot gobelēna darināšanu ar atdzejošanu:
“Gobelēnam nepieciešamā sagatavošanās, pacietība, izplānošanas tehnika un arī tas, cik lēni tas virzās, ļoti palīdzēja mentāli un plānošanas ziņā tieši atdzejojot. Jo atdzejošana ir gan atdzejojamā autora izpēte, valodas izpēte, laikmeta izpēte. Pats atdzejošanas darbs arī ir skrupolozs, ar daudziem variantiem.”
Otrajā video stāstā aicinām noklausīties šī mēneša jubilāra Māra Salēja jaunākos dzejoļus.
Māris Salējs ir mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1988-1992). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1999). Latvijas Universitātē ieguvis filoloģijas doktora grādu (2011). Piecu dzejoļu krājumu autors. Atdzejojis no poļu, krievu un ukraiņu valodas. 2001. gadā par otrā dzejoļu krājuma “Mana politika” manuskriptu saņēmis Annas Dagdas fonda balvu.
Par monogrāfiju “Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika” (2011) ieguvis Literatūras gada balvas īpašo balvu. Dzejoļu krājums “Nedaudz vairāk” (2013) ticis nominēts Literatūras gada balvai, bet “Kā pirms pērkona” (2016) saņēmis Ojāra Vācieša prēmiju.
Rakstniecības un mūzikas muzeja janvāra mēneša priekšmets ir dzejnieka, atdzejotāja, tulkotāja un literatūras kritiķa Māra Salēja gobelēns, kas tapis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas studiju laikā. Literārās darbības sākumā dzejošanu vairāk uztverot kā vaļasprieku, Māris Salējs apgūst ar mākslu saistītu profesiju. Pēc mācībām Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad…
Rakstniecības un mūzikas muzeja video stāstu sērijā, kas veltīta izstādei "Himnai 100", personīgajā pieredzē un pārdomās par valsts simbolu dalās komponists un mūziķis Jēkabs Nīmanis.
Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāde “Himnai 100” apskatāma RMM jaunajā izstāžu zālē, Pulka ielā 8. Izstāžu zāles darba laiks: P., O., T., C., Pk., 10.00 – 16.30. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ izstāde “Himnai 100” uz laiku nav skatāma klātienē. Pēc noteikto ierobežojumu atcelšanas…
“Baumaņu Kārlis ir bijis ne vien mūziķis, bet arī zīmētājs. Un šīs abas mūzas – māksla un mūzika viņa dzīvē bijušas ļoti tuvas, lai gan Baumaņu Kārlis izvēlas mūziku.” Rakstniecības un mūzikas muzeja pasākumu organizatore Elīna Drulle izstādes “Himnai 100” video stāstu sērijā stāsta par krājuma priekšmetiem, kuri palīdzējuši atklāt…
Dzejniekam Andrim Ogriņam (1975) brīvbrīžos visvairāk patīk lasīt un klausīties mūziku, ko var apvienot arī ar riteņbraukšanu, ja nav kompānijas. Savukārt aukstajā sezonā dzejnieks ir iecienījis aukstumpeldes.
“Mēs kļūstam aizvien patiesāki un atklātāki, un to var redzēt arī visos šajos gandrīz divdesmit himnas stāstos.” RMM video stāstu sēriju turpina RMM Izglītības un satura projektu nodaļas vadītājas Liegas Piešiņas stāsts par būtisku izstādes “Himnai 100” emocionālās koncepcijas sastāvdaļu – iemūžinātiem teju divdesmit personīgiem himnas pieredzes stāstiem, kuri līdzās vēstures faktiem, dokumentiem, vizuālām, skaniskām un priekšmetiskām liecībām veido izstādes laika līniju.
Rakstniecības un mūzikas muzeja decembra mēneša priekšmets ir rakstnieces Ingas Gailes liela formāta piezīmju lapa romānam “Rakstītāja” (“Dienas grāmata”, 2020).
Komponista Tālivalža Ķeniņa (1919-2008) aizraušanās bijušas daudzpusīgas: teniss, slēpošana, hokejs, daba, dzīvnieki, humors, vīnu pārzināšana, ceļošana un jo īpaši vilcieni – vilcienu vērošana, sarakstu pētīšana un apspriešana.
RMM video stāstu sērijā RMM Dokumentēšanas nodaļas speciāliste Rūta Līcīte stāsta par unikālu eksponātu - bezskaņas jeb tā sauktajām mēmajām klavierēm, kas savā laikā piederējušas Rūtas tēvam – komponistam un pedagogam Jānim Līcītim, kurš, tāpat kā daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, 1940. gadu beigās un 1950. gadu sākumā tika ierauts nežēlīgajā staļinisko represiju plūsmā.
Trimdas dzejnieks Olafs Stumbrs (1931 - 1996) dzīvē nav garlaikojies – pratis jokot ne tikai par citiem, bet arī par sevi, spēlējis teātri un šahu, dziedājis korī un dejojis tautiskās dejas. Stāsta Kristiāna Kuzmina.
Rakstniecības un mūzikas muzejs