Kārinai Braiterei, tāpat kā Mūrmuižas Tautas universitātes audzēknēm, ir Garīgā māte. Šo pagodinošo vārdu Zenta Mauriņa jau ātri iemanto, būdama Kārinas vēstuļu draudzene 20 gadu garumā.
Viss sākas tā – 17 gadus veca meitene Kārina Homberga no Vācijas izlasa Zentas Mauriņas eseju krājumu “Sirds mozaīka”, aizraksta uz Upsalu Zviedrijā pateicību par aizkustinošo grāmatu, un sarakste turpinās. Pat tad, kad Zenta Mauriņa 1. decembrī uzraksta: “Esmu iegrimusi liela darba viducī, un tāpēc Jūs nevarat cerēt uz Ziemassvētku vēstuli”, ir sekojusi tik aizkustinoša jaunās meitenes atbilde, ka 10. decembrī Mauriņa tomēr raksta atkal.
Draudzība sākusies 1958. gadā un turpinājusies līdz 1978., Zentas Mauriņas nāves gadam, kad nu jau precētā Kārina Braiteres kundze pavadījusi rakstnieci pēdējā gaitā. Interesanti, ka meiteni, kura ieinteresējusies par okupētās Latvijas likteni, par sievu apņēmis, kā viņa pati saka, pa pusei vācietis, pa pusei latvietis, kam savulaik bijis īpašums Dubultu pusē. Kopā ar viņu kundze ciemojusies Latvijā, bet pēc vīra nāves 20 gadus ilgušo saraksti ar iemīļoto rakstnieci Braiteres kundze atvedusi uz Latviju, lai nodotu Rakstniecības un mūzikas muzejam – pavisam 50 vēstules, 7 fotogrāfijas, 2 telefonsarunu atšifrējumus un atklātnes ar Zentas Mauriņas izteikumiem. Par šo muzeju kā ļoti vērtīgu vietu, ko noteikti vērts apmeklēt, savulaik stāstījusi pati Mauriņa. Par to, ka ziņas par Braiteres kundzi nodotas muzejam, jāpateicas viesnīcas “Hotel Jūrmala SPA” darbiniecei Agnesei Grundbergai.
Pēc vīra nāves 20 gadus ilgušo saraksti ar iemīļoto rakstnieci Zentu Mauriņu Braiteres kundze atvedusi uz Latviju, lai nodotu Rakstniecības un mūzikas muzejam – pavisam 50 vēstules, 7 fotogrāfijas, 2 telefonsarunu atšifrējumus un atklātnes ar Zentas Mauriņas izteikumiem.
Jaunākās latviešu dzejas ainavā Krišjāņa Zeļģa “Zvēri” šķiet kā hibrīds, kas apvieno sevī gan neuzbāzīgu, pieklusinātu personisko emociju lokizlādi, gan dažāda realitātes/sirrealitātes kalibra ainas – no vienas puses, nekā pārsteidzoša vai šokējoša, bet, no otras puses, ir cieša sajūta, ka Zeļģa balss joprojām saglabā savu unikalitāti kopējā mūsu dzejnieku orķestra skanējumā.
Sestdien, 13. maijā, jau sesto gadu pēc kārtas Rakstniecības un mūzikas muzejs un tā draugi visā Latvijā aicināja svinēt Valsts valodas dienu. Svētki tika atzīmēti ar akciju “Valoda uz trotuāra”, kā arī citiem pasākumiem muzejos, skolās, bibliotēkās un citos kultūras un izglītības centros.
2010. gada 8. septembrī, veicot būvdarbus un atrokot zemi pie ēkas Rīgā, Gregora ielā 1, uzņēmuma “PV pārvalde” strādnieki atrada Zentas Mauriņas (1897–1978) arhīva materiālus un nodeva tos Rakstniecības un mūzikas muzejam. Metāla kārbā bija vēstules un nedaudz cita veida materiāli.
Latvijas simtgades svinību kontekstā pirmais nozīmīgākais notikums tiek atzīmēts jau šogad – maija mēnesī (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) ir jubileja Latgales pirmajam kongresam. 1917. gadā Latgales latvieši, neraugoties uz idejiskām domstarpībām, formulēja savu vēlmi būt kopā ar pārējo Latviju, veidot vienotu valstiskumu
Atzīmēt 4. maiju kā Baltā galdauta svētkus ir jauna tradīcija, kas ieviesta tikai pagājušogad. Tomēr Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli apliecina, ka jau izsenis latvieši svinīgos mirkļos pulcējušies pie skaisti klātiem galdiem ģimenes, draugu un kolēģu lokā. Par godu Latvijas otrajai dzimšanas dienai piedāvājam fotogrāfiju izlasi, kurā mūsu kultūras leģendas iemūžinātas pie gaišiem galdautiem.
Atzīmēt 4. maiju kā Baltā galdauta svētkus ir jauna tradīcija, kas ieviesta tikai pagājušogad. Tomēr Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli apliecina, ka jau izsenis latvieši svinīgos mirkļos pulcējušies pie skaisti klātiem galdiem ģimenes, draugu un kolēģu lokā. Par godu Latvijas otrajai dzimšanas dienai piedāvājam fotogrāfiju izlasi, kurā mūsu kultūras leģendas iemūžinātas pie gaišiem galdautiem.
Austras Skujiņas traģiskā dzīves izskaņa tiek cieši sasaistīta ar nelaimīgu iemīlēšanos viņas homme fatal jeb liktenīgajā vīrietī, dzejniekā Valdī Grēviņā. Vien nedaudziem zināms, ka, sākot no 16 gadu vecuma, teju līdz pat īsās dzīves beigām Austra lolo siltas jūtas pret Mākslas akadēmijas modeli, tēlnieku, arī viņas kailfotogrāfiju autoru, zemgalieti Fēliksu Stabuli, kuru gan abu sarakstē, gan tikšanās reizēs mēdz dēvēt par savu Pēru Gintu.
Jau sesto gadu pēc kārtas Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) un tā draugi visā Latvijā aicina svinēt Valsts valodas dienu. Šogad svētki tiks atzīmēti ar akciju “Valoda uz trotuāra”, kā arī citiem pasākumiem 41 iestādē – muzejos, skolās, bibliotēkās un citos kultūras un izglītības centros.
Grūti iedomāties cilvēku, kuru kaut kādā līmenī nespētu uzrunāt neviena no “Plikajos rukšos” aprakstītajām garīgajām vai miesiskajām pieredzēm un absurdi smieklīgajām vai tikpat absurdi traģiskajām situācijām no sērijas “neticami, bet fakts”.
Rakstniecības un mūzikas muzejs