Rakstniecības un mūzikas muzejs katru otrdienu, plkst. 15.00, sākot no 13. jūlija, Pulka ielā 8, Rīgā, piedāvā tikšanos ar izstādes “Es, rakstāmmašīna” veidotājiem, kurā būs iespēja uzzināt vairāk par muzeja rakstāmmašīnu kolekciju, tās īpašnieku likteņiem un atklāt vēl neizstāstītas Latvijas vēstures lappuses. Vairāk par izstādi: https://rmm.lv/izstade-es-rakstammasina/…

Dzejniece Monika Zariņa (1931-2008) savu dvēseles piepildījumu radusi, atgriežoties Latvijā un nododoties zirgu audzēšanai, kā arī aktīvi līdzdarbojoties dzīvnieku aizsardzībā.

Ko rakstāmmašīna var iemācīt digitālajā laikmetā? Rakstniecības un mūzikas muzejs paralēli izstādes “Es, rakstāmmašīna” norisei aizsāka eksperimentu, piedāvājot trīs jauniešiem pusgada laikā iepazīt darba rīku, kas gadu desmitiem bijis radošo personību uzticamais palīgs dzejas, lugu, romānu un daudzu citu darbu tapšanā. Kā un vai darba instruments ir ietekmējis radīšanas un darba procesu, jaunieši stāstīs video stāstu sērijā.

“Es gribētu teikt, ka krājuma glabātājam priekšmeta eksponēšana ir savā ziņā kā lolota un apmīļota bērna palaišana dzīvē”, uzskata RMM Rakstniecības vēstures krājuma vadošā krājuma glabātāja Ilze Tauriņa.

Rakstniecības un mūzikas muzeja izsludinātā metu konkursa “Dziesmusvētku tradīcijai veltītās ekspozīcijas audiovizuālo darbu mākslinieciskās izgatavošanas koncepcija izstrāde un īstenošana”, identifikācijas Nr. RMM  2021/1, publiskā devīžu atvēršanas sanāksme notiks 2021.gada 28. jūnijā plkst. 11:00. Sanāksmes laikā atvērsim meta otro aploksni, lai uzzinātu, kas meta piedāvājumu ir iesniedzis. Dalība sanāksmē nav obligāta,…

Dzejnieces un dramaturģes Velgas Kriles (1945-1991) dzejas poētika veidojusies sasaitē ar dzejnieces vaļaspriekiem – ilgām pastaigām tuvīnajās pļavās un mežos kopā ar suņiem Valkas rajona Lugažos.

“Lietām ir sava skaņa un atmiņas, kuras mēs tām piesaistām. Un muzejs ir tiešā veidā saistīts ar šo atmiņu stāstiem, leģendām un arī faktiem”, domā RMM izstādes “Es, rakstāmmašīna” skaņu mākslinieks Jēkabs Nīmanis.

Folklorists un komponists Jēkabs Graubiņš (1886-1961) jaunībā bijis tautskolotājs, kurš blakus tiešajiem pienākumiem vadījis korus, uzstājies ar deklamācijām, spēlējis teātri un bijis veikls dancotājs. Dramatisma pilnās dzīves garumā spilgti izpaudušās arī viņa literārās dotības.