Latviešu noveles tradīciju pamatlicējs Jānis Ezeriņš (1891 - 1924) izklaidi apvienojis ar radošā materiāla ieguves ceļiem – Ezeriņš krājis notikumus, pieredzes, cilvēkus, un to visu pierakstījis savās piezīmju grāmatiņās, no kurām vēlāk izauga Jāņa Ezeriņa noveļu sižeti.
Rakstniecības un mūzikas muzeja video stāstu sērijā, kas veltīta izstādei "Himnai 100", divus personīgos himnas pieredzes stāstus atklāj komponists, Dailes teātra muzikālais vadītājs Juris Vaivods.
Sitaminstrumentu mūziķe un pedagoģe Larisa Puzule (1941 – 2017) bija pirmā, kurai Latvijā izdevās pierādīt, ka sitaminstrumentu spēle nebūt nav joma, kas piemērota vienīgi vīriešiem.
Rakstniecības un mūzikas muzeja janvāra mēneša priekšmets ir dzejnieka, atdzejotāja, tulkotāja un literatūras kritiķa Māra Salēja gobelēns, kas tapis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas studiju laikā. Literārās darbības sākumā dzejošanu vairāk uztverot kā vaļasprieku, Māris Salējs apgūst ar mākslu saistītu profesiju. Pēc mācībām Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad…
Rakstniecības un mūzikas muzeja video stāstu sērijā, kas veltīta izstādei "Himnai 100", personīgajā pieredzē un pārdomās par valsts simbolu dalās komponists un mūziķis Jēkabs Nīmanis.
Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāde “Himnai 100” apskatāma RMM jaunajā izstāžu zālē, Pulka ielā 8. Izstāžu zāles darba laiks: P., O., T., C., Pk., 10.00 – 16.30. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ izstāde “Himnai 100” uz laiku nav skatāma klātienē. Pēc noteikto ierobežojumu atcelšanas…
“Baumaņu Kārlis ir bijis ne vien mūziķis, bet arī zīmētājs. Un šīs abas mūzas – māksla un mūzika viņa dzīvē bijušas ļoti tuvas, lai gan Baumaņu Kārlis izvēlas mūziku.” Rakstniecības un mūzikas muzeja pasākumu organizatore Elīna Drulle izstādes “Himnai 100” video stāstu sērijā stāsta par krājuma priekšmetiem, kuri palīdzējuši atklāt…
Dzejniekam Andrim Ogriņam (1975) brīvbrīžos visvairāk patīk lasīt un klausīties mūziku, ko var apvienot arī ar riteņbraukšanu, ja nav kompānijas. Savukārt aukstajā sezonā dzejnieks ir iecienījis aukstumpeldes.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bohēma un regulāri augstāko aprindu rīkoto viesību apmeklējumi bija neiztrūkstoša radošās inteliģences redzamāko pārstāvju dzīves sastāvdaļa. Dziedātājus aicināja uz sabiedrības krējuma vai diplomātisko aprindu viesībām, lai viņi pēc namamātes vai namatēva vēlmes ko uzdziedātu pašiem un viesiem par prieku. Šādas viesības rīkoja gan Emīlija Benjamiņa, gan ārvalstu diplomāti, gan arī citi pašmāju smalko aprindu pārstāvji.
“Mēs kļūstam aizvien patiesāki un atklātāki, un to var redzēt arī visos šajos gandrīz divdesmit himnas stāstos.” RMM video stāstu sēriju turpina RMM Izglītības un satura projektu nodaļas vadītājas Liegas Piešiņas stāsts par būtisku izstādes “Himnai 100” emocionālās koncepcijas sastāvdaļu – iemūžinātiem teju divdesmit personīgiem himnas pieredzes stāstiem, kuri līdzās vēstures faktiem, dokumentiem, vizuālām, skaniskām un priekšmetiskām liecībām veido izstādes laika līniju.
Rakstniecības un mūzikas muzejs