Rakstniecības un mūzikas muzejs
“Jo tā ir dziesmu dziesma. Es kategoriski noraidu izskanējušās diskusijas par himnas mainīšanu vai citas himnas izvēli,” apgalvo komponists Jānis Strazds.
“Jo tā ir dziesmu dziesma. Es kategoriski noraidu izskanējušās diskusijas par himnas mainīšanu vai citas himnas izvēli,” apgalvo komponists Jānis Strazds.
“Varbūt tādēļ arī himnai ir tik garš mūžs, jo tik daudz šī zeme bija pārdzīvojusi, ka tā lūgšana joprojām ir aktuāla arī pēc savas būtības, pēc saviem vārdiem,” domā Hermaņa Brauna fonda direktore Inna Davidova.
“1970. gados, manuprāt, bija pilnībā notikusi Latvijas vai latviešu tautas ieaugšana padomju sistēmā. Ja gribam, varam to saukt par nodevību vai kolaborāciju. Bet mēs, tā laika skolēni, neko par to nezinājām. Un man rodas iespaids tāds, ka vismaz manā un manu draugu ģimenēs, cik mēs komunicējām, mūsu vecāki un vecvecāki bija samierinājušies ar to, ka Latvijas vairs nav un nebūs varbūt pat,” savu personīgo himnas pieredzes stāstu atklāj vēsturnieks un pedagogs Valdis Klišāns.
“Ja man būtu talismans, droši vien, ka tas būtu šis”, - tā komponists Jānis Strazds saka par saviem bērnības zābakiem, kas ir Rakstniecības un mūzikas muzeja mēneša priekšmets.
Aicinām piedalīties literārajā pastaigā “Billes Rīga”. Literārā pastaiga “Billes Rīga” būs iespēja ceļot laikā, salīdzināt savu bērnību ar mazās Billes bērnības pieredzi 1930. gadu Grīziņkalna rajonā, ko grāmatās aprakstījusi Vizma Belševica.
RMM literārajā pastaigā “Anšlava Eglīša Rīga” dalībnieki var iepazīties ar rakstnieka, dzejnieka, žurnālista un gleznotāja Anšlava Eglīša dzīves epizodēm, kas saistītas ar Rīgu, viņa personības tapšanas ceļu un dažiem rakstnieka dzīves notikumiem, kas sasaucas ar romāna “Homo Novus” ainām.
Ir grūti atrast līdzīgu mūsdienu piemēru Monikas Zariņas dzīvesstāstam – gan 20.gs. trimdas kontekstā, gan mūsdienās tas ir diezgan unikāls un, nešauboties varu teikt, ka par to būtu iespējams uzrakstīt romānu vai monogrāfiju, jo pāris lappusēs šī sāpīgā, neveiksmīgā, bet arī tik krāsainā likteņa pavērsienus nav iespējams ietilpināt. Muzeāli gan Gunta, gan Monikas Zariņu kolekciju galvenā vērtība ir plaši un atklāti atsegtais dzīvesstāsts, kam vislabāk var izsekot rokrakstos un apjomīgajā korespondencē, no kuras daļa drīz tiks pievienota muzeja krājumam.
Aleksandrs Grīns latviešu strēlnieka formā 1917. gadā. Fotogrāfs: nezināms. RTMM_p86990. Anna un Jēkabs Grīni ar dēliem Jēkabu – Aleksandru ( no kreisās) un Jāni ap 1910. gadu. Fotogrāfs: nezināms. RTMM_p87000. Rokraksts no Aleksandra Grīna apcerējumiem un rakstiem. 1940. gads. RTMM_165307. Aleksandrs Grīns (no kreisās) sēž krēslos ar…
RMM rubrikas “Lasītāju klubs” astotajā videostāstā dzejnieks Māris Salējs stāsta par Jura Kronberga bilingvālo dzejoļu izlasi latviešu un angļu valodās, kurā “no daudziem viņa dzejoļu krājumiem kā mākoņiem paņemtas pa saujai no lietuslāsēm -tā varētu saukt viņa dzejoļus”.
Rakstniecības un mūzikas muzeja jūlija mēneša priekšmets ir Jāņa Joņeva galda lampa, kas stāvējusi uz rakstnieka galda romāna “Jelgava 94” tapšanas laikā. Tā ir salīkusi no tējas maisiņu svara un, kā atzīst pats rakstnieks, daudz palīdzējusi radīšanas brīdī. “Andra Konste ieraudzīja lampu un teica – šis priekšmets ir…