Mīti par literatūras un tās muzeju garlaicīgumu jārevidē mums pašiem. Jāatrod jauni ceļi, lai zvaigžņu putekļos ieraudzītu pašas zvaigznes.

Valsts svētku laikā Rakstniecības un mūzikas muzejs sāk piedāvāt jaunu ceļojošo nodarbību “Himnas stāsts”. Stundu garā nodarbībā par Baumaņu Kārļa dziesmu – lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” tās dalībnieki varēs izsekot Latvijas himnas vēstures posmiem – radīšanas sākumam, laika posmam, kad tā tikusi aizliegta un tās atdzimšanai valsts simbola…

Uzsākot darbu pie ekspozīcijas un ēkas koncepcijas, muzeja izaicinājums bija atrast abu muzeja pārstāvēto radošo nozaru – rakstniecības un mūzikas, saskarsmes punktus, nesadalot tās divās savrupās zonās. Tā izkristalizējusies pirmā satura koncepcijas mugurkaula līnija “latvieša radošums”.

Filmas nosaukums ir dziļi simbolisks, jo Milda Brehmane-Štengele savas dzīves centrā bija likusi operas skatuvi, dziesmu, ko atzīst arī viņa pati: „Visu savu dzīvi esmu atdevusi cilvēkiem uz skatuves atveidotajos tēlos”.

Rakstniecības un mūzikas muzeja septembra mēneša priekšmets ir režisora un Latvijas leļļu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova lelles no 1978. gada filmas "Vanadziņš". Tās pamatā ir rakstnieka Viļa Lāča 1936. gadā sarakstītais stāsts ar tādu pašu nosaukumu.

RMM rubrikas “Lasītāju klubs” ceturtajā videostāstā tulkotāja un latviešu literatūras popularizētāja Ukrainā Līna Meļņika stāsta par rakstnieces Noras Ikstenas grāmatām. “Man Noras Ikstenas teksti atgādina Virdžīnijas Vulfas un Džeimsa Džoisa darbus, mani uzrunā Noras humora izjūta”, stāsta tulkotāja.

13. septembrī, plkst. 17.30 topošajā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā, Mārstaļu ielā 6, norisināsies Dzejas dienu pasākums “Soduma festivāls”. Tā laikā notiks grāmatas “Dzintars Sodums. Post Scriptum” atklāšanas svētki. Izlasē apkopotas iepriekš grāmatās nepublicētas rakstnieka, dzejnieka, tulkotāja un atdzejotāja Dzintara Soduma (1922–2008) “Kapātas esejas”, dažādu gadu raksti par…

Šogad Raiņa trimdā sarakstītajai lugai "Jāzeps un viņa brāļi" paliek simts gadi. Lugu Rainis sācis rakstīt jau 1909. gadā, taču tā tiek izdota tikai 1919. gadā, kad viņš atrodas emigrācijā Šveicē.

“Kad izdzirdēju, ka Leons Briedis ir uzrakstījis romānu, tas bija interesanti. Jo man viņš šķiet izteikts dzejnieks, un es domāju, ka viņš līdz prozai nenolaidīsies”, RMM rubrikā “Lasītāju klubs” par Leona Brieža romānu “Vilcene un atraitnis” stāsta Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas direktore Andra Konste.