RMM jaunieguvums. Jāzepa Vītola “Gaismas pils” pārlikums vīru korim. Ādolfa Skultes rokraksts. 1936. gada 22. augusts.

RMM jaunieguvums. Leonīds Vīgners, 1930. gadi. Foto: Nikolajs Balgalvis.

Jāzeps Vītols ar saviem 1934. gada absolventiem Stasi Vaiņūnu un Ādolfu Skulti. 1934. gada 19. maijs. Foto: Augusts Rostoks, Rīgā. RTMM 796760

RMM jaunieguvums. Vīgnera vīru kora pirmā koncerta programmiņa. 1937. gada 20. marts.

RMM jaunieguvums. Vīgnera vīru koris. 1942.–1943. gadi. Foto: Krišs Rake.

Latvijas simtgades Dziesmu svētku gadā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā tiek uzņemts izcilā latviešu diriģenta un Dziesmu svētku virsdiriģenta Leonīda Vīgnera arhīvs. Astoņdesmit gadus glabājies Leonīda Vīgnera arhīvā, nu muzejā ir nonācis arī par Dziesmu svētku simbolu kļuvušās Jāzepa Vītola dziesmas “Gaismas pils” pārlikums vīru kora balsīm.

Kad komponists raksta kora dziesmu, viņš visbiežāk domā par konkrētu izpildītāju ar tā tembrālo nokrāsu, tehnisko varēšanu, skanisko diapazonu un citām niansēm, bet vispirms – vai dziesma būs viendabīgam korim (vīru, sievu, zēnu, skolēnu) vai jauktam korim. Taču mēdz būt gadījumi, kad diriģentam kāda dziesma ir iepatikusies, bet viņa rīcībā ir kolektīvs, kas nav piemērots tās atskaņošanai. Tad diriģents kā pārmijnieks skaņdarbu virza uz cita veida kora repertuāra sliedēm – tiek veidots dziesmas pārlikums. Acīmredzot šī ir Leonīda Vīgnera situācija 1930. gadu otrajā pusē, kad viņš vada vīru korus – “Dziedoni”, tad Vīgnera vīru kori, kā arī Armijas vīru kori – un sieviešu korus – biedrības “Dzelzceļniece” sieviešu kori un Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa sieviešu kori.

Sieviešu korim latviešu mūzikas literatūrā tolaik dziesmu vēl nav sakrājies pārāk daudz, tāpēc Leonīds Vīgners pielāgo sava vadītā kora dāmām virkni opusu no latviešu vīru koru klasikas zelta fonda. Kā vēsta koncertu programmiņas, Vīgnera vadītais sieviešu koris ir dziedājis arī Emīla Dārziņa “Mūžam zili”, “Mirdzi kā zvaigzne”, “Es zinu”, “Kapsētas klusums”, Baumaņu Kārļa “Kā Daugava vaida”, Jurjānu Andreja “Lūk, roze zied” (programmiņā gan rakstīts „Lūk rozes zied”), Jāzepa Vītola “Mana tauta sērdienīte”, “Trīs nāves”, Vīgneru Ernesta “Strauja upe”…

Lai arī vīru koriem repertuāra izvēle ir daudz plašāka, tomēr Leonīda Vīgnera uzmanību ir piesaistījušas vairākas jauktā kora dziesmas (Alfrēda Kalniņa “Titānu cilts”, Jāņa Norviļa “Dzimtene”) – paša Maestro pārlikumā tās dzied Vīgnera vīru koris, Armijas vīru koris regulāri atskaņo Jurjānu Andreja kantāti “Tēvijai”.

Leonīda Vīgnera arhīvā atrastais visunikālākais šāda veida darbs ir Jāzepa Vītola leģendārās dziesmas “Gaismas pils” pārlikums vīru korim. Tas ir otrs izcilākais Jāzepa Vītola jauktā kora opuss, kuru nu var dziedāt vīru koris (pirmais ir “Beverīnas dziedonis”, tai pārlikumu veica somu mūzikas klasiķis Jans Sibēliuss). “Gaismas pili” vīru korim pielāgoja komponists, profesora Jāzepa Vītola asistents Ādolfs Skulte Jēkabpilī 1936. gada 22. augustā. Darbs acīmredzot veikts pēc Leonīda Vīgnera lūguma, lai to varētu iestudēt Vīgnera vīru koris. Interesanta ir pavadvēstulīte uz nošu lapas:

„A.god. L. Vīgnera kgs!

Nosūtu Jums “Gaismas pils” sabalsojumu vīru korim. Šinī dziesmā ir dažas ne visai izdevīgas vietas. Ja Jums izdodas atrast laimīgākas kombinācijas, tad lūdzu atsūtiet viņas arī man. Pie tādām vietām pieskaitu ar sarkanu krustu apzīmētas vietas. Tekstu un dinam.[iskās] zīmes nerakstīju, jo tās Jums ir zināmas.”

Dziesma oriģinālā rakstīta jauktam korim, pārlikumā soprāna partiju dzied pirmie tenori, altu – otrie tenori, tenoru – baritoni, basi – basu. Arī dziesmas harmonijas vietām ir pamainītas un pielāgotas vīru kora balsvedības īpatnībām un noteikumiem.

Koncertu programmās “Gaismas pili” Vīgnera vīru koris iekļauj tikai 1937. gadā, tā skan jau kora pirmajā koncertā Konservatorijā 1937. gada 20. martā, gan arī kora koncertā turpat Konservatorijā 7. novembrī un Jelgavā 23. novembrī.

Pirms kora pirmā koncerta laikraksts “Brīvā Zeme” lasītājus nedaudz kļūdaini informē: “Prof. J.Vītols “Gaismas pili”, populāro dziesmu ar Ausekļa tekstu, pārlicis [patiesībā jau to izdarīja Ā.Skulte] vīru korim. To pirmo reizi atskaņos Vīgnera vīru koris savā koncertā 20. martā Konservatorijā.” (“Brīvā Zeme”, 1937. gada 16. marts.)

Interesantas ir preses atsauksmes un vērtējumi pēc koncertiem: “Ar iedvesmu un disciplinēti nodziedāto programmu publika uzņēma ļoti atsaucīgi – liela daļa dziesmu bija jāatkārto. Starp citu, pirmo reizi atskanēja šinī koncertā J. Vītola “Gaismas pils” vīru kora atskaņojumā (L. Vīgnera un Skultes pārlikums).” (Knuts Lesiņš. L. Vīgnera vīru kora koncerts, “Brīvā Zeme”, 1937. gada 23. marts.)

“Neizdevies ir J. Vītola “Gaismas pils” aranžējums vīru korim.” (Jēkabs Graubiņš. Sestdienas un svētdienas koncertos, “Brīvā Zeme”, 1937. gada 8. novembris)

“Aktieru pasaulē pastāv izteiciens: “Nav sliktu lomu, ir tikai slikts aktieris”. Šo teicienu pārfrāzējot, varētu teikt arī, ka – “nav sliktu koru, ir tikai slikti diriģenti”. Un patiešām – vislabākais kora materiāls nav nekas vāja diriģenta rokās, kurpretim perfekts koris vienmēr norādīs ari uz perfektu diriģentu. Vīgnera vīrukori ar pilnu tiesību varam nosaukt par lielisku vienību – līdz ar to ir izteikts vislielākais kompliments ari diriģentam pašam. [..] Programma labi saturīga, interesanta. Blakus vīru korim pārstrādātai Vītola “Gaismas pilij” (kura šādā veidā gan tomēr zaudē daļu sava plašuma) gribas izcelt Leonīda Vīgnera iejūtīgo “Kādi augsti kalni”, Jāņa Norviļa “Pūš vēji”, Vītola “Dzīvīti”, bet it sevišķi Dārziņa “Es zinu” – kuras tulkojumu grūti iedomāties labāku.” (Volfgangs Dārziņš. Vīgnera vīrukora koncerts. “Rīts”, 1937. gada 9. novembris.)

”Vītola Gaismas pils rakstīta jauktam korim, Vīgners to iekārtojis arī vīru korim, tomēr mākslinieciski dziļāks iespaids ir no jaukta kora priekšnesumiem.” (M. Brēms, “Latvijas Kareivis”, 1937. gada 9. novembris).

Varbūt arī mūsdienās, astoņdesmit gadus vēlāk, kādam vīru kora diriģentam būs interesanti šo leģendārās dziesmas pārlikumu izcelt dienas gaismā un atskaņot kādā no koncertiem.