Velga Krile — savrupa personība, teju pasaku tēls, atturīga, noslēpumaina. Savas vēstules mātei viņa bieži paraksta Tavs Čerītis. Tas ir tēls no kādas pasakas, ko bērnībā māte lasījusi Velgai. Lielāko dzīves daļu dzejniece pavada ārpus Rīgas, tālu no lielpilsētas kņadas un literāro aprindu bohēmas. Tur Velgai ir pašai sava karaļvalsts un pils, kur viņa vienlaikus ir princese un Pelnrušķīte. Tā viņu nodēvē Imants Auziņš krājuma "Sikspārnis. Rekviēms" pēcvārdā.
Marģeris Zariņš Cesvainē 1973. gadā. Foto: Juris Krieviņš. RTMM 617354. Anatolijs Savčenko – Fāmuluss, Laima Andersone-Silāre – Anemarija Marģera Zariņa baletoperā “Svētā Maurīcija brīnumdarbi” Operas un baleta teātrī. 1974. gads. Foto: nezināms. RTMM 708601. Marģera Zariņa tauriņš. 1950. – 1970. gadi. RTMM 617322. Marģera Zariņa piezīmju grāmatiņa. 1960.
Viļķenes septiņgadīgās skolas audzēknes Maijas Dūrējas skolēna apliecības foto (iespējams, 5. klase). No komponistes personīgā arhīva, dāvinājums Rakstniecības un mūzikas muzejam. No kreisās: māsa Anna, krustmāte Alise, māsa Vallija, Maija mātes klēpī, brāļi Kārlis un Jānis. Foto oriģināls atrodas komponistes māsasmeitas Ineses Nelsones personīgajā arhīvā. Maijas Einfeldes…
Rakstniecības un mūzikas muzejs Interneta žurnāla “Stāstnesis”12. numura tēmu lokā - kultūras personības, viņu radīšanas process un mākslas darba iedvesmas avots.
Jānis Mediņš ienesa latviešu mūzikā vēlā romantisma krāšņumu, smeldzi un impresionisma zaigojošo kolorītu. Mūzikas kritika dēvēja Mediņu par „jauno latviešu Vāgneru" un cildināja viņa krāšņo orķestri un melodiju bagātību. Viņa mūzikā nekas nav mākslīgi radīts, sagudrots, bet tās pamatā ir dzīva intuīcija un patiess radīšanas prieks.
Rakstniecības un mūzikas muzejs