Ādas portfelis, kas piederējis Imantam Ziedonim un kurā glabājās nepabeigtais romāns. (1960. – 1970. gadi). RTMM 857017 Imants Ziedonis ar sievu Ausmu Kantāni 1974. gada februārī. Foto: Juris Krieviņš. – RTMM 541944 Imants Ziedonis 1990. gada 4. maijā, Kalifornijā, ASV. Foto: Gunārs Janaitis. – RTMM 656675…

Šī gada jubilāre Monta Kroma (1919. g. 27.II – 1994. g. 25.VII) ir paveikusi to, ko latviešu dzejā spējis vien retais – savas dzīves pusmūžā spējusi atdzimt no socreālisma pelniem kā fēnikss un radīt dzeju, kuras aktualitāte šodienas dzejas ainā ir pat pieaugusi.

Šogad dzejnieks Juris Kunnoss (1948-1999) svinētu 70. dzimšanas dienu. Ja starpkaru Rīgas dzejnieks bija Aleksandrs Čaks, tad 20. gadsimta 80.-90. gados par tādu ar pilnām tiesībām būtu dēvējams Kunnoss – Rīgas ielu un vietu vēstures faktūras un “smeķa” pazinējs.

Jebkuras, it īpaši t.s. mazās tautas literatūras attīstībā liela nozīme ir jauniem un izciliem tulkojumiem un atdzejojumiem. Arī latviešu dzejas paradigmu maiņās, samērojoties ar pasaules dzejas ainu, liela loma ir bijusi atdzejotāju veiktajam darbam. Tāpat nav noslēpums, ka daudzi lieliski dzejnieki ir spējuši būt arī spoži tulkotāji un atdzejotāji. Šoreiz mūsu uzmanības lokā ir trīs izcilas personības – Valdis Bisenieks, Māris Čaklais un Vizma Belševica.

Leona Brieža vieta latviešu dzejā un kultūrā ir ļoti īpaša. Piederēdams spožajai pagājušā gadsimta 70. gadu dzejas paaudzes plejādei un pārstāvēdams arī Knuta Skujenieka un Ulda Bērziņa iedibināto atdzejas skolu, Leons Briedis izceļas ar īpašu hiperaktivitāti daudzās ar literatūru saistītās jomās.