Rakstniecības un mūzikas muzejs

Sitaminstrumentu mūziķe un pedagoģe Larisa Puzule (1941 – 2017) bija pirmā, kurai Latvijā izdevās pierādīt, ka sitaminstrumentu spēle nebūt nav joma, kas piemērota vienīgi vīriešiem.

Rakstniecības un mūzikas muzeja video stāstu sērijā, kas veltīta izstādei "Himnai 100", personīgajā pieredzē un pārdomās par valsts simbolu dalās komponists un mūziķis Jēkabs Nīmanis.

“Baumaņu Kārlis ir bijis ne vien mūziķis, bet arī zīmētājs. Un šīs abas mūzas – māksla un mūzika viņa dzīvē bijušas ļoti tuvas, lai gan Baumaņu Kārlis izvēlas mūziku.” Rakstniecības un mūzikas muzeja pasākumu organizatore Elīna Drulle izstādes “Himnai 100” video stāstu sērijā stāsta par krājuma priekšmetiem, kuri palīdzējuši atklāt…

“Mēs kļūstam aizvien patiesāki un atklātāki, un to var redzēt arī visos šajos gandrīz divdesmit himnas stāstos.” RMM video stāstu sēriju turpina RMM Izglītības un satura projektu nodaļas vadītājas Liegas Piešiņas stāsts par būtisku izstādes “Himnai 100” emocionālās koncepcijas sastāvdaļu – iemūžinātiem teju divdesmit personīgiem himnas pieredzes stāstiem, kuri līdzās vēstures faktiem, dokumentiem, vizuālām, skaniskām un priekšmetiskām liecībām veido izstādes laika līniju.

Rakstniecības un mūzikas muzeja decembra mēneša priekšmets ir rakstnieces Ingas Gailes liela formāta piezīmju lapa romānam “Rakstītāja” (“Dienas grāmata”, 2020).

Komponista Tālivalža Ķeniņa (1919-2008) aizraušanās bijušas daudzpusīgas: teniss, slēpošana, hokejs, daba, dzīvnieki, humors, vīnu pārzināšana, ceļošana un jo īpaši vilcieni – vilcienu vērošana, sarakstu pētīšana un apspriešana.

RMM video stāstu sērijā RMM Dokumentēšanas nodaļas speciāliste Rūta Līcīte stāsta par unikālu eksponātu - bezskaņas jeb tā sauktajām mēmajām klavierēm, kas savā laikā piederējušas Rūtas tēvam – komponistam un pedagogam Jānim Līcītim, kurš, tāpat kā daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, 1940. gadu beigās un 1950. gadu sākumā tika ierauts nežēlīgajā staļinisko represiju plūsmā.

Trimdas dzejnieks Olafs Stumbrs (1931 - 1996) dzīvē nav garlaikojies – pratis jokot ne tikai par citiem, bet arī par sevi, spēlējis teātri un šahu, dziedājis korī un dejojis tautiskās dejas. Stāsta Kristiāna Kuzmina.

26. novembrī sociālajā tīmekļa vietnē “Facebook” un RMM mājaslapā tiešsaistē varēja vērot Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma pētījumu konferenci “Personība meklē personību”. Tās fokusā šogad - muzeja kolekcijas, to veidošanas principi un izpēte dažādos laikos. Atskatoties uz notikumu, publicējam Dr. philol. Jāņa Garjāna rakstu "Saruna “Tintnīcā” ar un par personībām", kas tapis sadarbībā ar Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrību.

“Trīs nošu lapas autora rokrakstā. Kaligrāfiski skaistas un vienkāršas. “Dievs, svētī Latviju!” – Baumaņu Kārļa visizcilākais un viszināmākais darbs. Latvijas nacionālās identitātes simbols, šīs izstādes varbūt pats vērtīgākais eksponāts, relikvija”, - tā par RMM izstādē “Himnai 100” apskatāmo kultūrvēstures liecību stāsta Aija Taimiņa, Dr.philol., vadošā pētniece, LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja.