Nepilnu mēnesi pēc Krievijas militārā uzbrukuma Ukrainai, 23. martā RMM tikšanās telpā “Tintnīca” notika latviešu un ukraiņu literatūras solidaritātei veltīts sarīkojums “Pastāsti, kādēļ mūsu pilsētu nodedzināja”, kurā bija iespēja dzirdēt ukraiņu (arī angļu, krievu, vācu, sengrieķu, latīņu, ebreju) literatūras tulkotāja Māra Poļakovu (Latvija) un latviešu literatūras tulkotāju Līnu Meļniku…
Kā atzinis pats uzrunātais, Eduardam Aivaram (1956) kā dzejniekam hobiju nav. Taču viņa alter ego – Aivaram Eipuram, īsprozistam un pilsonim – laikam daži ir gan.
Tāpat kā savā daiļradē, arī vaļaspriekos, dzejnieks, atdzejotājs un rakstnieks Leons Briedis (1949-2020) bija aizrautīgs cilvēks. Tas atbildis viņa kustīgajam temperamentam. Tādēļ viņa hobiji pārsvarā arī bija saistīti ar kustību. Pārējie vaļasprieki viņam nākuši līdzi no bērnības gadiem. Piemēram, veļas mazgāšana un izgriešana.
Inese Zandere 1960.gadu sākumā. No dzejnieces personīgā arhīva. Inese Zandere kopā ar māti Laimu Zanderi. 1970. gadu sākums. No dzejnieces personīgā arhīva. Ineses Zanderes ābece. 1968.gads. Teksts 121. lapaspusē ir izmantots I.Zanderes dzejolī “Perspektīva” (krāj. “Melnās čūskas maiznīca”, 2003). Ineses Zanderes grāmatzīme, dzejniecei uzdāvināta…
Rakstniekam un dramaturgam Rūdolfam Blaumanim (1863 – 1908) bijuši vairāki vaļasprieki – rūpēties par savu veselību un ārieni, kopt “Braku” apkārtni un attiecības ar cilvēkiem, kā arī uz Ērgļu labdarības biedrības skatuves spēlēt savu lugu personāžus.
Dzejniekam Andrim Ogriņam (1975) brīvbrīžos visvairāk patīk lasīt un klausīties mūziku, ko var apvienot arī ar riteņbraukšanu, ja nav kompānijas. Savukārt aukstajā sezonā dzejnieks ir iecienījis aukstumpeldes.
Uldis Bērziņš 1970. gadu vidū. Foto: nezināms. RMM pagaidu krātuve. Jānis Rokpelnis, Uldis Bērziņš, Juris Veitners un Leons Briedis. Rīga, 1970. gads. Foto: nezināms. RTMM 504544. Ulža Bērziņa vēstule Leonam Briedim. 1974. gada 8.-30.jūnijs. RTMM 860100. Uldis Bērziņš un Knuts Skujenieks Latvijas Rakstnieku savienībā. Uldis …
1981. gadā par otrās dzejoļu grāmatas "Rīgas iedzimtais" honorāru nopircis savas lauku mājas. Kad strādājis, ņēmis atvaļinājumu augustā, jo šajā mēnesī viņam rakstīšana veicoties vislabāk. Dzejnieks raksta pēcpusdienā, kad galva visskaidrākā, viņa darbistaba ir guļamistaba.
Dzejnieks Māris Čaklais (1940 - 2003) patvērumu rakstīšanai arī meklējis prom no pilsētas burzmas, tulkotājas Maijas Augstkalnas lauku mājās "Ilzēni", Vecpiebalgas novadā. Tā gan nebija gluži fiziska norobežošanās, jo turpat netālu bija gan Ieva Čaklā, gan mājas saimniece, ar kurām ik pēc brīža Māris aktīvi komunicēja.
Dzejnieka Jāņa Baltvilka (1944–2003) iemīļotākā vieta rakstīšanai bija tā saucamā "būda" – ornitologu vagoniņš, savs darba kabinets.
Rakstniecības un mūzikas muzejs