Rakstniecības un mūzikas muzejs
Durbes pilī, ko Rainis novēlējis Skolotāju savienībai, 1929. gada 28. septembrī – tikai 16 dienas pēc Raiņa nāves – tiek atklāts Raiņa muzejs. Darbs pie tā iekārtošanas aizsācies jau gada sākumā, vēl pašam dzejniekam aktīvi līdzdarbojoties.
Durbes pilī, ko Rainis novēlējis Skolotāju savienībai, 1929. gada 28. septembrī – tikai 16 dienas pēc Raiņa nāves – tiek atklāts Raiņa muzejs. Darbs pie tā iekārtošanas aizsācies jau gada sākumā, vēl pašam dzejniekam aktīvi līdzdarbojoties.
Muzeja mūzikas kolekcijas pirmsākumi saistāmi ar komponista Emīla Dārziņa mātes saglabāto dēla piemiņas lietu nodošanu Latvijas Skolotāju savienībai divdesmit gadus pēc viņa traģiskās nāves.
1936. gadā tika pieņemts lēmums abu muzeju krājumus apvienot un tika nodibināts Rakstniecības un teātra muzejs, kas tika iekārtots Krišjāņa Barona ielā - ēkā, kur patlaban atrodas Dabas muzejs.
1972. gadā Raiņa literatūras un mākslas muzejs Rīgas pilī atklāj plašu pastāvīgo ekspozīciju piecu zāļu apjomā ar divām plašām sadaļām. Šī ekspozīcija apmeklētājiem ir pieejama līdz 2000. gadam.
2001. gadā, atsaucoties uz iepriekšējo trīs desmitgažu krājuma papildināšanas rezultātiem un mūzikas vēstures kolekciju apjomu, muzeja nosaukums tiek mainīts uz Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs.
Annai Lācis veltītais stends “Grimmwelt” muzejā Kaselē. Priekšplānā esošajā vitrīnā redzams lakats, kuru režisorei Annai Lācis un viņas dzīvesbiedram Bernhardam Reiham 1950.gadu vidū dāvināja dramaturgs Bertolds Brehts. Lakata dizainu par godu 1951.gada Vispasaules jaunatnes un studentu festivālam Berlīnē radījis mākslinieks Pablo Pikaso. Šis ir viens no izstādei deponētajiem 24…
Izstāde nav mēģinājums rādīt, cik grūti klājas daudzajiem rakstniecības zelta fonda varoņiem. Tās mērķis ir atgādināt, ka cilvēka dzīves sižeti laika gaitā ir mainījušies ļoti maz un ka mainās tikai vērtējums.
Nodarbības laikā dalībnieki aplūko dažādu rakstnieku rokrakstus un, balstoties uz saviem un grafoloģijas speciālistu secinājumiem, mēģina veidot rokraksta autora “portretu”. Skolēni pārrunā rokrakstu nozīmi muzeja darbā un pārdomā, ko par cilvēku stāsta viņa rokraksts.
Dalībnieki kopā ar vadītāju spēlējas ar īpaši pagatavotiem priekšmetiem, kas aizgūti no Imanta Ziedoņa "Blēņām un pasakām”, un rada savu pasaku, tādējādi veidojot jaunas attiecības starp priekšmetiem un vārdiem, kā to darījis rakstnieks.
Iepazīstina ar lasīšanu kā procesu, tās sniegtajām emocijām, dažādu rakstnieku lasīšanas pieredzi. Dalībnieki kopā ar vadītāju aktīvi piedalās procesā, nodarbība ir kā saruna ar bērnu līdzdarbošanos.