“Trīs nošu lapas autora rokrakstā. Kaligrāfiski skaistas un vienkāršas. “Dievs, svētī Latviju!” – Baumaņu Kārļa visizcilākais un viszināmākais darbs. Latvijas nacionālās identitātes simbols, šīs izstādes varbūt pats vērtīgākais eksponāts, relikvija”, - tā par RMM izstādē “Himnai 100” apskatāmo kultūrvēstures liecību stāsta Aija Taimiņa, Dr.philol., vadošā pētniece, LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja.
Kad nerakstu kādus zinātniskus vai populārzinātniskus opusus, tad mana vislabākā atpūta vai relaksēšanās ir labas klasiskās vai dažkārt arī modernās dzejas lasīšana.
Informējam, ka RMM lasītava 10. jūnijā būs slēgta. Paldies par sapratni!…
Šogad ikgadējā konference būs veltīta pārmiju tēmai, kas rosinās pievērsties un iedziļināties idejās un atklāsmēs par virzības, transformācijas un izaugsmes procesu. Visos referātos ir iezīmētas robežsituācijas un to rezultāti latviešu kultūrā un tās fenomenos.
Annai Lācis veltītais stends “Grimmwelt” muzejā Kaselē. Priekšplānā esošajā vitrīnā redzams lakats, kuru režisorei Annai Lācis un viņas dzīvesbiedram Bernhardam Reiham 1950.gadu vidū dāvināja dramaturgs Bertolds Brehts. Lakata dizainu par godu 1951.gada Vispasaules jaunatnes un studentu festivālam Berlīnē radījis mākslinieks Pablo Pikaso. Šis ir viens no izstādei deponētajiem 24…
Šie cilvēki – Linards Tauns, Gunars Saliņš, Jānis Krēsliņš, Baiba Bičole, Aina Kraujiete, Rita Gāle, Teodors Zeltiņš, Nikolajs Kalniņš, Sigurds Vīdzirkste, Frīdrihs Milts un citi – apaudzēja Elles ķēķa vārdu ar dažnedažādiem ellīgiem un bohēmiskiem apzīmējumiem, radot mītu par jaunību, apskaužamu talantu un jaunās pasaules iekarošanu.
Šajā publikācijā apskatīsim RMM jaunieguvumu – padomju periodā noklusētā dzejas dižgara Edvarta Virzas vērtīgos rokrakstus, kā arī uzklausīsim mūsdienu autorus – rakstnieku, publicistu Ēriku Hānbergu un dzejnieku Māri Salēju, kuri joprojām daudzu savu tekstu melnrakstus veido rokrakstā.
2016. gada 25. septembrī 110 gadu jubileja apritēja krievu komponistam Dmitrijam Šostakovičam (1906–1975). Viņš ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta skaņražiem, 15 simfoniju, sešu koncertu, trīs operu, trīs baletu, daudzu kamermūzikas darbu, teātra un kinomūzikas autors.
Vēlam skaistu līgošanu arī visiem Rakstniecības un mūzikas muzeja draugiem!
Atzīmēt 4. maiju kā Baltā galdauta svētkus ir jauna tradīcija, kas ieviesta tikai pagājušogad. Tomēr Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli apliecina, ka jau izsenis latvieši svinīgos mirkļos pulcējušies pie skaisti klātiem galdiem ģimenes, draugu un kolēģu lokā. Par godu Latvijas otrajai dzimšanas dienai piedāvājam fotogrāfiju izlasi, kurā mūsu kultūras leģendas iemūžinātas pie gaišiem galdautiem.
Rakstniecības un mūzikas muzejs