“Makšķerēšana manā izpratnē ir ļoti gudra padarīšana. Tas nav tik vienkārši. Tā ir tiešām zinātne,” uzskata dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs un makšķernieks Guntars Godiņš.
Rakstniecības un mūzikas muzeja janvāra mēneša priekšmets ir viņa muzejam dāvinātie šūpiņi jeb vizuļi.
“Par makšķerēšanu es varētu jums stāstīt tikpat labi un daudz, cik es varbūt kādreiz lasīju Tartu Universitātē lekciju par to, kā es esmu tulkojis Kalevdēlu,” atklāj Guntars Godiņš, kurš makšķerēt sācis jau trīs gadu vecumā. “Es nekādā ziņā neesmu svētdienas makšķernieks. Es esmu pirmdienas, otrdienas un visu citu darba dienu makšķernieks. Tas nozīmē, ka es diezgan profesionāli to daru. Tas sagādā prieku – tieši šī profesionalitāte.”
Video stāstā mēneša priekšmeta autors salīdzina radošumu makšķerēšanā un dzejošanā, atdzejošanā:
“Radošums literātam, vai radošums atdzejā vai tulkojumā, tur atkal ir citi smalkumi, bet arī ļoti līdzīgi. Man, protams, atdzejojot, tulkojot vai rakstot nav eholotes* es neredzu to literatūras dibenu, bet to es varu kaut kādā veidā nojaust. /../ Katrā ziņā ir ļoti daudz kas kopīgs. /../ Es iesaku varbūt visiem jaunajiem dzejniekiem sākt ar makšķerēšanu, pēc tam ar rakstīšanu,” saka Guntars Godiņš.
Guntars Godiņš (1958) līdzās Klāvam Elsbergam, Mārim Melgalvam un Pēteram Brūverim pieder 80. gadu jauno dzejnieku paaudzei, sauktiem par “jaunajiem dusmīgajiem”, arī “ironisko” paaudzi. Guntars Godiņš ir viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodām.
1993. gadā par krājumu “Ēnu nesēji” saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju. Par tulkošanu saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā ārzemju. Divreiz saņēmis Literatūras gada balvu par atdzejojumiem – 2002. gadā par igauņu tautasdziesmu izlase “Ozols auga debesīs” un 2012. gadā par dialektā atdzejoto somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejas izlasi “Kad gos smei”. 2013. gadā saņēmis Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordeni. Saņēmis AKKA/LAA Autora balvu 2020 par atdzejojumiem – Heli Lāksonenas “Soul. Burkans. Undens” (2019) un Contras “Tik grūti ir būt latvietim” (2019).
Guntars Godiņš ir piecu dzejoļu krājumu autors (“Tas nepasacītais” (Rīga: Liesma, 1985), “Ar atpakaļejošu datumu” (Rīga: Liesma, 1989), “Ēnu nesēji” (Rīga: Artava, 1993), “Nakts saule” (Rīga: Nordik, 2000) un CV (Rīga: J. Roze, 2008).
* Eholote – elektronavigācijas instruments dziļuma automātiskai mērīšanai ar hidroakustisku metodi.
“Makšķerēšana manā izpratnē ir ļoti gudra padarīšana. Tas nav tik vienkārši. Tā ir tiešām zinātne,” uzskata dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs un makšķernieks Guntars Godiņš. Rakstniecības un mūzikas muzeja janvāra mēneša priekšmets ir viņa muzejam dāvinātie šūpiņi jeb vizuļi. “Par makšķerēšanu es varētu jums stāstīt tikpat labi un…
Rakstniecības un mūzikas muzejs jaunajā gadā aicina apmeklēt izstāžu zāli, Lasītavu un tikšanās telpu “Tintnīca” Pulka ielā 8! Līdz 31. martam izstāžu zālē ir apskatāma RMM rakstāmmašīnu kolekcijas izstāde “Es, rakstāmmašīna”. Grupu apmeklējumu var pieteikt, zvanot 28371322 vai rakstot komunikacija@rmm.lv. Izstāžu zāli vienlaikus var apmeklēt ne vairāk kā 6…
Rakstniecības un mūzikas muzeja decembra krājuma jaunieguvums ir diriģenta Imanta Rešņa muzejam dāvinātā vijoļmeistara Mārtiņa Zemīša būvētā vijole. “Te ir stāsts par to, ka es, vienreiz būdams Tukumā, staigāju pa tirgu. /../ Un vienam uz žigulīša motorpārsega ir izliktas trīs vijolītes. Kur viņš viņas bija ņēmis? Un kāpēc trīs? To…
Rakstniecības un mūzikas muzeja šī gada pēdējā “Literatūras viesistabas” pasākumā “Rakstīšanas tehnoloģijas toreiz un tagad” satikās divi dažādu paaudžu rakstnieki – Roalds Dobrovenskis un Rvīns Varde. Rakstīšanas sākums, spilgtākie dzīves notikumi, kuriozi un rakstīšanas paradumi – to visu rakstnieki atklāja klausītājiem. Foto: Katrīna Kūkoja.
Rakstniecības un mūzikas muzeja decembra mēneša priekšmets ir komponista Riharda Dubras notis. “Šī nošu paciņa ir radusies ļoti, ļoti sen, patiesību sakot, varbūt tikai tad, kad es sāku mūziku tā nopietni rakstīt. Un tā kā šīs notis vēl joprojām ir saglabājušās rokrakstā (jo tajos laikos nebija tādu mūsdienu…
15.decembrī, plkst.18.00 aicinām uz Rakstniecības un mūzikas muzeja tikšanās telpu “Tintnīca”. Literatūras viesistabas pasākumā “Rakstīšanas tehnoloģijas toreiz un tagad” piedalīsies divi dažādu paaudžu rakstnieki – Roalds Dobrovenskis un Rvīns Varde, lai dalītos savā pieredzē par rakstīšanas procesu un tā aizkulisēm. Kāpēc Roaldam Dobrovenskim savā laikā bija nepieciešamas…
1. decembrī Tintnīcas “Melomānu salona” pasākumā “Elfrīda Pakule un Aleksandrs Daškovs: vokālās laulības dzīves ainas” viesojās erudītais muzikologs Mikus Čeže un Latvijas Nacionālās operas fonda biedri. Šoreiz saruna aizveda pie slavenā operdziedātāju pāra – Elfrīdas Pakules un Aleksandra Daškova. Sākot no viņu pirmajiem soļiem mūzikā, Mikus Čežes vadībā varēja izsekot…
Attālinātajā nodarbībā, kas veidota kā videofilma, skolēni iepazīst muzeja krājumu daudzveidību, veido izpratni par to, kas ir spoku stāsti un kāpēc tos vajag klausīties un stāstīt, pārliecinās, ka muzejā nav briesmīgu/biedējošu lietu, un bailes rada mūsu iztēle. Videoierakstā par spoku stāstiem, to pētīšanu un…
1.decembrī, plkst. 18:00, aicinām uz Rakstniecības un mūzikas muzeja tikšanās telpu “Tintnīca”, kur Melomānu salonā norisināsies pasākums “Elfrīda Pakule un Aleksandrs Daškovs: vokālās laulības dzīves ainas”. Interesanti un nezināmi fakti, bagātīgs vizuālais materiāls par operas leģendu dzīvi un daiļradi aizraujošā muzikologa Mikus Čežes stāstījumā. Biļešu iegāde un…
RMM zinātniskā konference “Nemirušais Poruks”. Otrā diena. Tiešraide. Referātus lasa: Matiass Knolls, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Jānis Zālītis, Dzintars Gilba, Inese Žune, Oksana Kovzele, Ligita Ašme, Baiba Jaunslaviete un Raimonds Briedis. KONFERENCES PROGRAMMA…
Rakstniecības un mūzikas muzejs