29. jūlijā apritēja 20 gadi kopš Vairas Vīķes-Freibergas īpašās uzrunas Mežaparka Lielajā estrādē Dziesmu un deju svētku “Rīgai 800” noslēgumā. Šajā pašā datumā Rīgas pilī bijusī Valsts prezidente tikās ar Rakstniecības un mūzikas muzejs topošās pastāvīgās Dziesmusvētku ekspozīcijas veidotājiem un pasniedza īpašu dāvinājumu – personīgā tautas tērpa sastāvdaļu, Bārtas novada tautastērpa ansambļa daļu – meistares Otīlijas Mežules darinātu, ar rokām izšūtu krāsainu sievas linu galvassegu. Tā ir liecība ne tikai par uzrunu Svētku dalībniekiem Latvijā, tā valkāta arī trimdā, sakot latviešu dziesmu svētku atklāšanas runu Toronto 1976. gadā. Vairāk par notikumu medijos:
https://tv3play.skaties.lv/embed-video/_,serial-2530780/_,clip-3183372?autoplayOnHover=true
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/vaira-vike-freiberga-dziesmu-svetku-ekspozicijai-davina-sava-tautas-terpa-sastavdalu.a414815/
https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/vaira-vike-freiberga-toposajai-dziesmusvetku-ekspozicijai-davina-tautas-terpa-cepuri.d?id=53437623
https://nra.lv/latvija/353669-ar-to-biju-dziesmu-svetkos-gan-trimda-gan-latvija-eksprezidente-uzdavina-muzejam-ko-loti-ipasu.htm
https://www.tvnet.lv/7303977/vaira-vike-freiberga-davina-toposajai-dziesmusvetku-ekspozicijai-vertigu-eksponatu
29. jūlijā apritēja 20 gadi kopš Vairas Vīķes-Freibergas īpašās uzrunas Mežaparka Lielajā estrādē Dziesmu un deju svētku “Rīgai 800” noslēgumā. Šajā pašā datumā Rīgas pilī bijusī Valsts prezidente tikās ar Rakstniecības un mūzikas muzejs topošās pastāvīgās Dziesmusvētku ekspozīcijas veidotājiem un pasniedza īpašu dāvinājumu – personīgā tautas tērpa sastāvdaļu, Bārtas novada…
Rakstniecības un mūzikas muzeja augusta mēneša priekšmets ir diriģenta Imanta Jāņa Rešņa futrālis. “Šo futrālīti, es teiktu – grezno, man dāvāja Liepājas teātris manā 50 gadu jubilejā. Tā kā tā ir tāda zīmīga jubilejas dāvana no draugiem Liepājas teātrī. Jo kamēr nebija zāles, tādi nopietnāki…
http://rmm.lv/wp-content/uploads/2021/07/Audio-Radio_Kepitis_garais.mp4 Pianists, komponists un pedagogs Jānis Ķepītis (1908 – 1998) brīvajā laikā nodarbojies ar biškopību, dārzkopību, mīlējis makšķerēt un bijis viesmīlīgs savas mājas saimnieks. Attēlā: Jāņa Ķepīša vadībā muzicē kameransambļa klases studentes A.Grieze, L.Ozola un A.Stepiņa. Fotogrāfs nezināms. RTMM 445413.
29. jūlijā apritēja 20 gadi kopš Vairas Vīķes-Freibergas īpašās uzrunas Mežaparka Lielajā estrādē Dziesmu un deju svētku “Rīgai 800” noslēgumā. Šajā pašā datumā Rīgas pilī bijusī Valsts prezidente tikās ar Rakstniecības un mūzikas muzejs topošās pastāvīgās Dziesmusvētku ekspozīcijas veidotājiem un pasniedza īpašu dāvinājumu –…
Trimdas rakstnieka Alfreda Dziļuma (1907-1976) vaļasprieku diapazons bijis plašs – sākot no zvejošanas un svešzemju apceļošanas, beidzot ar kvalitatīvas klasiskās mūzikas klausīšanos.
“Šī bija laba manta, nevajag aizmirst viņu, un vajag kaut kā praktiski likt atkal lietā.” Video stāstu “Es, rakstāmmašīna. Eksperiments” pēdējā sērijā par savu pieredzi, rakstot ar rakstāmmašīnu, stāsta Francis.
Komponists un kontrabasists Artūrs Grīnups (1931-1989) ne tikai muzicēja, diskutēja par mūziku un politiku, bet arī aizrautīgi nodevās šaha spēlei.
Video stāstu sēriju “Es, rakstāmmašīna. Eksperiments” turpina brīvdarbinieces Diānas stāsts, - viņa ar savu rakstāmmašīnu vēlas uzrakstīt scenāriju.
Rakstniecības un mūzikas muzejs katru otrdienu, plkst. 15.00, sākot no 13. jūlija, Pulka ielā 8, Rīgā, piedāvā tikšanos ar izstādes “Es, rakstāmmašīna” veidotājiem, kurā būs iespēja uzzināt vairāk par muzeja rakstāmmašīnu kolekciju, tās īpašnieku likteņiem un atklāt vēl neizstāstītas Latvijas vēstures lappuses. Vairāk par izstādi: https://rmm.lv/izstade-es-rakstammasina/…
Dzejniece Monika Zariņa (1931-2008) savu dvēseles piepildījumu radusi, atgriežoties Latvijā un nododoties zirgu audzēšanai, kā arī aktīvi līdzdarbojoties dzīvnieku aizsardzībā.
Rakstniecības un mūzikas muzejs