Rakstniecības un mūzikas muzejs
Rakstniecības un mūzikas muzeja jūlija mēneša priekšmets ir rakstnieces Daces Vīgantes tamborēts galdauts.
Rakstniecības un mūzikas muzeja jūlija mēneša priekšmets ir rakstnieces Daces Vīgantes tamborēts galdauts.
Rakstniece intervijā stāsta, ka darboties ar rokām, – adīt, zīmēt, gleznot un rakstīt, ņemot talkā iztēli, viņai paticis jau kopš bērnības. Ap 40 gadiem, ko Dace atceras kā eksistenciālu pārdomu laiku, viņa iemācījās tamborēt smalkus, mežģīņainus rakstus, tapa daudz dažādi rokdarbi – galdauti, aizkari, pārklāji, arī pasūtījuma darbi.
“Šie galdauti, varbūt arī šī nodarbošanās, nodarbe mani aizveda savā ziņā līdz literatūrai, līdz bērnības sapnim par rakstīšanu. Tas ļoti skaidri, ļoti spilgti izkristalizējās. Simboliski tamborēšana ir laipa, tas iztrūkstošais ķēdes posms, kas mani savienoja ar šo sapni”, atklāj rakstniece.
Video izskaņā Dace Vīgante lasa stāsta “Roņu nogalināšana” fragmentu no savas grāmatas “Bumbulītis”.
Dace Vīgante (1970) literatūrā debitēja 2015. gadā. Trīs stāstu krājumu autore: “Ledus apelsīns” (2016, Zvaigzne ABC), “Tad redzēs” (2018, Zvaigzne ABC) un “Bumbulītis” (2020, Zvaigzne ABC).
Pirmais stāstu krājums nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Debija”. 2015. Gadā saņēmusi Prozas lasījumu žūrijas speciālbalvu par stāstiem “Pirmais stāsts” un “Mēness parhēlijs”.
No 2014. līdz 2016. gadam apmeklējusi Literāro Akadēmiju – meistarklases pie Ievas Melgalves, Osvalda Zebra, Ronalda Brieža. Šobrīd Dace Vīgante raksta savu pirmo romānu.
Rakstniecības un mūzikas muzeja jūlija mēneša priekšmets ir rakstnieces Daces Vīgantes tamborēts galdauts.
Ko rakstāmmašīna var iemācīt digitālajā laikmetā? Rakstniecības un mūzikas muzejs paralēli izstādes “Es, rakstāmmašīna” norisei aizsāka eksperimentu, piedāvājot trīs jauniešiem pusgada laikā iepazīt darba rīku, kas gadu desmitiem bijis radošo personību uzticamais palīgs dzejas, lugu, romānu un daudzu citu darbu tapšanā. Kā un vai darba instruments ir ietekmējis radīšanas un darba procesu, jaunieši stāstīs video stāstu sērijā.
Viens no diriģenta Haralda Medņa (1906-2000) visuzticamākajiem pavadoņiem bija fotoaparāts.
“Es gribētu teikt, ka krājuma glabātājam priekšmeta eksponēšana ir savā ziņā kā lolota un apmīļota bērna palaišana dzīvē”, uzskata RMM Rakstniecības vēstures krājuma vadošā krājuma glabātāja Ilze Tauriņa.
Rakstniecības un mūzikas muzeja izsludinātā metu konkursa “Dziesmusvētku tradīcijai veltītās ekspozīcijas audiovizuālo darbu mākslinieciskās izgatavošanas koncepcija izstrāde un īstenošana”, identifikācijas Nr. RMM 2021/1, publiskā devīžu atvēršanas sanāksme notiks 2021.gada 28. jūnijā plkst. 11:00. Sanāksmes laikā atvērsim meta otro aploksni, lai uzzinātu, kas meta piedāvājumu ir iesniedzis. Dalība sanāksmē nav obligāta,…
Dzejnieces un dramaturģes Velgas Kriles (1945-1991) dzejas poētika veidojusies sasaitē ar dzejnieces vaļaspriekiem – ilgām pastaigām tuvīnajās pļavās un mežos kopā ar suņiem Valkas rajona Lugažos.
“Lietām ir sava skaņa un atmiņas, kuras mēs tām piesaistām. Un muzejs ir tiešā veidā saistīts ar šo atmiņu stāstiem, leģendām un arī faktiem”, domā RMM izstādes “Es, rakstāmmašīna” skaņu mākslinieks Jēkabs Nīmanis.
Folklorists un komponists Jēkabs Graubiņš (1886-1961) jaunībā bijis tautskolotājs, kurš blakus tiešajiem pienākumiem vadījis korus, uzstājies ar deklamācijām, spēlējis teātri un bijis veikls dancotājs. Dramatisma pilnās dzīves garumā spilgti izpaudušās arī viņa literārās dotības.
Rakstniecības un mūzikas muzeja jūnija mēneša priekšmets ir komponista Pētera Vaska koncerta vijolei un stīgu orķestrim “Tālā gaisma” nošu partitūra (1997). “Kāpēc “Tālā gaisma”? Man gribas tomēr skaņdarbam dot vārdu, nosaukumu. Lai klausītājs instrumentālās mūzikas priekšā… Lai viņam būtu vismaz pie kaut kā pieķerties. Ja tu iedod [nosaukumu]…
4. jūnijā Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē tika atklāta RMM rakstāmmašīnu kolekcijas izstāde “Es, rakstāmmašīna”. Izstāde būs apskatāma līdz 29. oktobrim. Vairāk par izstādi un apmeklējumu: https://rmm.lv/2021/06/izstade-es-rakstammasina/ Foto: Didzis Grodzs. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, Latvijas Valsts arhīvu, Eduarda Smiļģa…