2020. gada janvāra mēneša priekšmets ir stāstu grāmatas “Pēcjēzus vecuma sviests” autora Oskara Vizbuļa pašdarināts nazis. Instrumentu autors padomju laikos izgatavojis no kuģa dzinēja cilindra vārsta, ko aizņēmies uz neatdošanu no metāllūžņu tvertnes vietējā zvejsaimniecības kolhozā.
Oskars Vizbulis dzimis 1973. gadā Ventspilī, studējis filozofiju, strādājis žurnālistikā un sabiedrisko attiecību jomā. Raksta, kopš sevi atceras. Uz jautājumu, kā sācis rakstīt, autors atbild: “Žurnālista sapnis ir nevis intervēt citus, bet gribas arī kaut ko no sevis uzrakstīt. Nevis biogrāfiju, bet kaut ko patiesu”.
2012. gadā autors nonāca slimnīcā un palūdza, lai uz palātu atnes datoru. “Sāku rakstīt stāstu, kas ir pārtapis romānā, ko ceru šogad pabeigt. Romāns sauksies “Ja vīrietis prastu runāt””, atklāj Oskars Vizbulis. Mājaslapā publicējam fragmentu no stāsta, kas autora lasījumā noskatāms arī video formātā un kura galvenais varonis ir RMM mēneša priekšmets.
Arī bērnībā man piederēja nazis. Atliecams sūdiņš ar melnu plastmasas spalu. Tomēr pietiekami ass, jo nez cik reizes ar to biju iešņāpis pirkstos. Vienu reizi pamatīgi iegriezu kreisās rokas rādītājpirksta locītavā, tik dziļi, ka aptuveni pusgadu nevarēju to pilnībā saliekt. Ja es būtu kreilis, mani droši vien neņemtu armijā, jo es taču nevarētu nospiest automāta mēlīti. Īpaši uzmanīties vajadzēja tad, ja nazis nebija saliecams. Nekādā gadījumā to nedrīkstēja likt kabatā un kāpt kokā, jo, nolecot uz zemes, tā asmenis varēja iedurties vēderā.
Vēl stilīgāk skaitījās, ja nazi izgatavoji pats. Padomijas veikalos jau neko jēdzīgu nopirkt nevarēja. Kad vasaras brīvlaikā strādāju vietējā zvejsaimniecības kolhozā, no metāllūžņu tvertnes nospēru cilindra vārstu no kuģa dzinēja un aiznesu pie vietējā kalēja. Smēdē dārdēja milzīgs pneimatiskais āmurs, valdīja nežēlīgs troksnis un visapkārt bija sodrēji. Domāju, ka esmu nonācis elles priekškambarī. Kalējs vispirms sakarsēja vārstu oglēs līdz sarkankvēlei, pēc tam novietoja zem pneimatiskā āmura, kas, izverdot zilus dūmu mutuļus, sāka placināt stieni, līdz tas ieguva plakanu formu. Kalējs ar pedāli regulēja āmura trieciena spēku. Lai arī tas izskatījās pēc brutāla, vairākas tonnas smaga instrumenta, tā sitiena augstumu varēja noregulēt tik precīzi, lai pāršķeltu riekstu, to nesaplacinot eļļainā putriņā.
Pēc tam divas dienas darbojos ar šmirģeli, jo metāls bija nežēlīgi ciets. Kad izslīpēju asmeni un to uzasināju, ar to varēja noskūt roku. Atlika vien uzmeistarot spalu, bet es nepārtraukti šo darbu atliku. Vienmēr uzradās kas svarīgāks. Turklāt padomija sabruka un veikalos jau varēja nopirkt ļoti labas kvalitātes saliecamos nažus. Vienu tādu nopirku un nepārtraukti nēsāju sev līdzi somā. Līdz kādu dienu vajadzēja lidot komandējumā un aizmirsu to atstāt mājās. Lidostas robežsardzes kontroles punktā soma lēnām izslīdēja cauri rentgena ierīcei, un vīrs uniformā palūdza to atvērt. Kad ieraudzīju savu uzticīgo tuteni, kas bijis prezidenta kabinetā, pie visu Latvijas noziedznieku bieda, sapratu, ka nu mums jāšķiras. Iemetu to plastmasas kastē, kura bija pilna ar pustukšām ūdens pudelēm, manikīra šķērītēm, krēma burciņām, un citiem priekšmetiem, ko aizliegts ienest lidmašīnas salonā. Varbūt beidzot pienācis laiks pabeigt pirms divdesmit gadiem iesākto naža asmeni vai atdot to kādam muzejam, kad būšu izdarījis kaut ko tādu, kas manis pieminēšanu varētu pārvērst par kultūrvēsturisku notikumu?
2020. gada janvāra mēneša priekšmets ir stāstu grāmatas "Pēcjēzus vecuma sviests" autora Oskara Vizbuļa pašdarināts nazis. Instrumentu autors padomju laikos izgatavojis no kuģa dzinēja cilindra vārsta, ko aizņēmies uz neatdošanu no metāllūžņu tvertnes vietējā zvejsaimniecības kolhozā.
Radīšanas mirklis ir kā (īs)savienojums pašam ar sevi. Gara pamošanās mirklis. Dzirkstele. Apziņas un valodas modrība. Pamanīšana, kā iekšējā un ārējā pasaule mijiedarbojas. Saruna ar pamanīto sevī un apkārt.
Jaunajā krātuvē glabāsies 971 051 muzeja priekšmeti – rokraksti, fotogrāfijas, dokumenti, piemiņas lietas, audio un videoieraksti, kā arī gleznas un skulptūras no mākslas kolekcijas, tērpi un rekvizīti no teātra kolekcijas, mūzikas instrumenti, tai skaitā Baumaņu Kārļa flīģelis, uz kura komponēta valsts himna un citas nozīmīgas Latvijas kultūras vēstures liecības.
"Šī grāmata ir uzrakstīta smalki, godprātīgi, ļoti niansēti valodā, sabalansējot to perfekto, Repšei raksturīgo skarbumu, tomēr neaizejot vienkāršā žultainumā vai sūdzēšanās manierē", RMM rubrikas “Lasītāju klubs” piektajā videostāstā rakstniece Ilze Jansone stāsta par Gundegas Repšes grāmatu "Retināts gaiss".
Gada pēdējā mēnesī mēdzam aizdomāties par laika ritējumu. Tāpēc RMM decembra mēneša priekšmets ir Vācijā ražotais galda pulkstenis ar modinātāju, kas piederējis dzejniecei Austrai Skujiņai un atradies viņas dzīves vietās Rīgā.
“Savu iedvesmu viņa smēla temperamentā un brīvības sajūtā, arī valodā un vēlmē izteikties. Man šķiet, ka tajā brīdī, kad viņa saplūda ar Raini un nolēma viņam ziedoties, viņa zaudēja kaut ko,” - tā par dzejnieci Aspaziju stāsta rakstniece Inga Gaile.
Tikšanās reizē Ķeguma novada muzejā Tomē divas rakstnieces fotogrāfijas mūs mudinās izvērtēt Regīnas Ezeras fenomenu Latvijas Kultūras kanona kontekstā. Sarunās ar rakstnieci Noru Ikstenu un tulkotāju no itāļu valodas Margaritu Karbonaro uzzināsim par Regīnas Ezeras literārajām vērtībām un to nozīmi šodienas pasaulē.
Dramaturgs Mārtiņš Zīverts un viņa sieva (no labās) ierodas Latvijā no Zviedrijas. Rīga, 1969. gada 2. septembris. Foto: nezināms. RTMM_859704 Raiņa Dailes teātra aktieri sagaida dzimtenē Mārtiņu Zīvertu. Dramaturgu apkampj Felicita Ertnere. Pirmā no labās – aktrise Vija Artmane. Rīga, 1969. gada 2. septembris.
Mīti par literatūras un tās muzeju garlaicīgumu jārevidē mums pašiem. Jāatrod jauni ceļi, lai zvaigžņu putekļos ieraudzītu pašas zvaigznes.
Valsts svētku laikā Rakstniecības un mūzikas muzejs sāk piedāvāt jaunu ceļojošo nodarbību “Himnas stāsts”. Stundu garā nodarbībā par Baumaņu Kārļa dziesmu – lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” tās dalībnieki varēs izsekot Latvijas himnas vēstures posmiem – radīšanas sākumam, laika posmam, kad tā tikusi aizliegta un tās atdzimšanai valsts simbola…
Rakstniecības un mūzikas muzejs