Rakstniecības un mūzikas muzejs

Nodarbībā par Baumaņu Kārļa dziesmu - lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” dalībnieki kopā ar vadītāju izzina Latvijas himnas muzikālo, sociālo un personīgo nozīmi, uzzina “Dievs, svētī Latviju!” tapšanas stāstu, klausās to dažādu laiku audioierakstos, kā arī apskata ar to saistītus unikālus materiālus.

Uzsākot darbu pie ekspozīcijas un ēkas koncepcijas, muzeja izaicinājums bija atrast abu muzeja pārstāvēto radošo nozaru – rakstniecības un mūzikas, saskarsmes punktus, nesadalot tās divās savrupās zonās. Tā izkristalizējusies pirmā satura koncepcijas mugurkaula līnija “latvieša radošums”.

Filmas nosaukums ir dziļi simbolisks, jo Milda Brehmane-Štengele savas dzīves centrā bija likusi operas skatuvi, dziesmu, ko atzīst arī viņa pati: „Visu savu dzīvi esmu atdevusi cilvēkiem uz skatuves atveidotajos tēlos”.

Rakstniecības un mūzikas muzeja Mārstaļu ielas 6 skatloga trešais fotostāsts “Mūziku varu radīt tikai vienatnē” ir veltīts komponistam Ērikam Ešenvaldam, kurš ir viens no RMM topošās ekspozīcijas veidotājiem.

Domāju, ka laba atpūta ir tāda, kas citreiz ir bezmērķīga (kā pastaiga pa Pārdaugavu “uz dullo”) un citreiz ļoti plānveidīga un mērķtiecīga (konkrēta viena autora darbu secīga lasīšana un konspektēšana).

Rakstniecības un mūzikas muzeja septembra mēneša priekšmets ir režisora un Latvijas leļļu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova lelles no 1978. gada filmas "Vanadziņš". Tās pamatā ir rakstnieka Viļa Lāča 1936. gadā sarakstītais stāsts ar tādu pašu nosaukumu.

RMM rubrikas “Lasītāju klubs” ceturtajā videostāstā tulkotāja un latviešu literatūras popularizētāja Ukrainā Līna Meļņika stāsta par rakstnieces Noras Ikstenas grāmatām. “Man Noras Ikstenas teksti atgādina Virdžīnijas Vulfas un Džeimsa Džoisa darbus, mani uzrunā Noras humora izjūta”, stāsta tulkotāja.

13. septembrī, plkst. 17.30 topošajā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā, Mārstaļu ielā 6, norisināsies Dzejas dienu pasākums “Soduma festivāls”. Tā laikā notiks grāmatas “Dzintars Sodums. Post Scriptum” atklāšanas svētki. Izlasē apkopotas iepriekš grāmatās nepublicētas rakstnieka, dzejnieka, tulkotāja un atdzejotāja Dzintara Soduma (1922–2008) “Kapātas esejas”, dažādu gadu raksti par…

Kad nerakstu kādus zinātniskus vai populārzinātniskus opusus, tad mana vislabākā atpūta vai relaksēšanās ir labas klasiskās vai dažkārt arī modernās dzejas lasīšana.

“Kad izdzirdēju, ka Leons Briedis ir uzrakstījis romānu, tas bija interesanti. Jo man viņš šķiet izteikts dzejnieks, un es domāju, ka viņš līdz prozai nenolaidīsies”, RMM rubrikā “Lasītāju klubs” par Leona Brieža romānu “Vilcene un atraitnis” stāsta Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas direktore Andra Konste.