Rakstniecības un mūzikas muzejs

Iepirkums ID nr. RMM2018/1 “Noliktavas stacionāro hidraulisko elektropacēlāju piegāde” ir pārtraukts saistībā ar precizējumiem tehniskajā specifikācijā.

Kopumā esmu ar darbu apmierināts, tas ir pabeigts, projām, un lasītāji var pētīt, kā skolotāju meita Sarmīte romāna gaitā izveido savu unikālo skolotāja darbarīku komplektu, kurā ietilpst gan sapņu papiross, gan sapņu skolēns Zigurds.

Dziesmu svētki kā pārmijas jaunās sliedēs ievirzīja arī izcilā diriģenta Haralda Medņa dzīvi.

RMM interviju sērijā “Nākotnes muzejs” par saviem iespaidiem muzejos stāsta Ņujorkā dzīvojošā, godalgotā animācijas filmu režisore un Rakstniecības un mūzikas muzeja (toreiz – Raiņa Literatūras un mākslas muzeja) bijusī darbiniece Signe Baumane.

"Mēneša priekšmeta" ekspozīcijai šomēnes scenogrāfiju veidojusi Latvijas Mākslas akadēmijas 3. kursa studente Evija Ābele, kura apguvusi tēlniecību Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā.

Noslēdzoties Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem, Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) aicina atskatīties uz vērienīgo notikumu sarunā “Vai pastāv dzīve pēc Dziesmu svētkiem?” 25. jūlijā pulksten 18.00 “Birojnīcā”. Sarunā, kuru vada Liega Piešiņa, piedalīsies diriģente Aira Birziņa, kordziedātāja Sanda Freimane, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) prorektore zinātniskajā darbā un LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe, RMM mākslas eksperts Dzintars Gilba.

Rakstniecības un mūzikas muzejs literārajā pastaigā "Billes Rīga" piedāvā iespēju "ceļot laikā", salīdzināt savu bērnību ar strādnieku meitas Billes bērnības pieredzi 1930. gadu Grīziņkalna rajonā, kuru grāmatās aprakstījusi Vizma Belševica.

Dziesmu svētku pirmsākumi Latvijā rodami 145 gadu tālā pagātnē. Pirmie Dziesmu svētki norisinājās 1873. gada vasarā Rīgā, toreiz to nosaukums bija I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, savukārt 2018. gadā krāšņi svinam Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkus. Piedāvājam ieskatu Dziesmu svētku fotogrāfijās no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma – sākot no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām.

Jūnija “Mēneša priekšmeta” saruna bija par vijoli, kuras stāsts atklājās brīdī, kad tā nonāca Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Intervija ar LMA pasniedzēju un jauno scenogrāfu autoritāti Mārtiņu Kalseri, kurš veidojis scenogrāfiju RMM izstādēm “Dzejmūzikas erotika” (2012) un “Pēdējā izstāde” muzeja ēkā pirms rekonstrukcijas, kā arī izstādei “Eduards Veidenbaums. Neiespējamais dzejnieks” Rakstniecības muzejā Tartu.