“Šī bija laba manta, nevajag aizmirst viņu, un vajag kaut kā praktiski likt atkal lietā.” Video stāstu “Es, rakstāmmašīna. Eksperiments” pēdējā sērijā par savu pieredzi, rakstot ar rakstāmmašīnu, stāsta Francis.
“Šī bija laba manta, nevajag aizmirst viņu, un vajag kaut kā praktiski likt atkal lietā.” Video stāstu “Es, rakstāmmašīna. Eksperiments” pēdējā sērijā par savu pieredzi, rakstot ar rakstāmmašīnu, stāsta Francis.
Komponists un kontrabasists Artūrs Grīnups (1931-1989) ne tikai muzicēja, diskutēja par mūziku un politiku, bet arī aizrautīgi nodevās šaha spēlei.
Skolotāja Pētera Medņa ģimene Praulienas skolas dārzā. No kreisās: Pēteris Mednis, meita Rita, Marta Medne, dēls Haralds. Ap 1913.gadu. Foto: nezināms. RMM, Haralda Medņa arhīvs. Praulienas pagasta pamatskolas pārzinis Haralds Mednis un skolotājs Harijs Karčevskis (vidū). Foto: nezināms. RMM, Haralda Medņa arhīvs. Praulienas pamatskolas ēka (tautā saukta…
Video stāstu sēriju “Es, rakstāmmašīna. Eksperiments” turpina brīvdarbinieces Diānas stāsts, - viņa ar savu rakstāmmašīnu vēlas uzrakstīt scenāriju.
Rakstniecības un mūzikas muzejs katru otrdienu, plkst. 15.00, sākot no 13. jūlija, Pulka ielā 8, Rīgā, piedāvā tikšanos ar izstādes “Es, rakstāmmašīna” veidotājiem, kurā būs iespēja uzzināt vairāk par muzeja rakstāmmašīnu kolekciju, tās īpašnieku likteņiem un atklāt vēl neizstāstītas Latvijas vēstures lappuses. Vairāk par izstādi: https://rmm.lv/izstade-es-rakstammasina/…
Dzejniece Monika Zariņa (1931-2008) savu dvēseles piepildījumu radusi, atgriežoties Latvijā un nododoties zirgu audzēšanai, kā arī aktīvi līdzdarbojoties dzīvnieku aizsardzībā.
Rakstniecības un mūzikas muzeja jūlija mēneša priekšmets ir rakstnieces Daces Vīgantes tamborēts galdauts.
Ko rakstāmmašīna var iemācīt digitālajā laikmetā? Rakstniecības un mūzikas muzejs paralēli izstādes “Es, rakstāmmašīna” norisei aizsāka eksperimentu, piedāvājot trīs jauniešiem pusgada laikā iepazīt darba rīku, kas gadu desmitiem bijis radošo personību uzticamais palīgs dzejas, lugu, romānu un daudzu citu darbu tapšanā. Kā un vai darba instruments ir ietekmējis radīšanas un darba procesu, jaunieši stāstīs video stāstu sērijā.
Viens no diriģenta Haralda Medņa (1906-2000) visuzticamākajiem pavadoņiem bija fotoaparāts.
“Es gribētu teikt, ka krājuma glabātājam priekšmeta eksponēšana ir savā ziņā kā lolota un apmīļota bērna palaišana dzīvē”, uzskata RMM Rakstniecības vēstures krājuma vadošā krājuma glabātāja Ilze Tauriņa.