Inese Zandere 1960.gadu sākumā. No dzejnieces personīgā arhīva. Inese Zandere kopā ar māti Laimu Zanderi. 1970. gadu sākums. No dzejnieces personīgā arhīva. Ineses Zanderes ābece. 1968.gads. Teksts 121. lapaspusē ir izmantots I.Zanderes dzejolī “Perspektīva” (krāj. “Melnās čūskas maiznīca”, 2003). Ineses Zanderes grāmatzīme, dzejniecei uzdāvināta…
Augusta Nikolaja Dombrovska (1845-1927), latviešu rūpnieka, sabiedriskā darbinieka un mecenāta lielākā aizraušanās bija vijoļu izgatavošana.
Klavierbūves vēsture Latvijā ir ļoti maz pētīta. Informāciju par klavierbūves meistariem un instrumentiem var smelties seno laiku avīzēs, baznīcas grāmatās, bibliotēkās, arhīvos. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma jaunieguvums ir unikāls pianīns, kuru 19. gadsimta 60. gados uzbūvējis klavierbūves meistars Karls Julius Auls. Stāsta mūzikas instrumentu vēsturnieks Elmārs Zemovičs.
Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājums ir daudzpusīgs un plašs un tā vien gaida, kad visā krāšņumā un modernā dizainā varēs atrādīties apmeklētājiem. Šeit saistošus stāstus un aizraujošas leģendas atradīs gan bērni, skolēni un pieaugušie, gan profesionāļi un interesenti. Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunā mājvieta 2022. gadā saskaņā ar Valsts nekustamo īpašumu koncepta realizāciju būs senā, ar bagātīgu vēsturi apvītā Vecrīgas namā Mārstaļu ielā 6, kur 1400 kvadrātmetru plašās telpās būs pieejama pastāvīgā ekspozīcija, izstādes, kā arī labiekārtots pagalms radošiem pasākumiem.
Rakstnieks, dzejnieks un novelists Eriks Ādamsons (1907-1946) mīlēja visu estētisko, skaisto, bet vienlaikus arī neglīto. Ādamsons nevairījās to atrast gan smalkās aprindās, gan zemākā līmeņa krogos, un no šīs pieredzes Ādamsona darbos ienāk arī viņam raksturīgā groteska un ironija.
Komponists un mūzikas pedagogs Jānis Ivanovs (1906- 1983) mūzikas pasaulei tuvojies ar zīmuli un krāsām, pelnot naudu klavieru stundām ar sludinājumu un izkārtņu zīmēšanu. Līdztekus studijām Latvijas Konservatorijā komponists mācījies gleznošanu pie Vilhelma Purvīša.
Rakstniecības un mūzikas muzeja februāra mēneša priekšmets ir Latvijas Nacionālās operas orķestra mākslinieka, trombonista, solo atskaņotāja, uzņēmēja un mūzikas instrumentu novatora Vaira Nartiša radītā subkontrabastrompete.
Komponistam un diriģentam Jānim Mediņam (1890—1966) ārpus mūzikas bijušas vairākas aizraušanās: makšķerēšana, tepiķu aušana vai izšūšana un mēbeļu gatavošana pēc paša zīmējumiem.
“Tās bija izbalējušas saulē, šellaka bija sasprēgājusi. Bija šur tur vietām nolupis finierējums, ko galdnieks – restaurators atjaunoja. No ārpuses bija bēdīgi, un iekšpuse bija ļoti netīra. Un restauratora galvenais pienākums ir tikt galā ar visu, kas ir apaudzis, salipis, saķepis.” Rakstniecības un mūzikas muzeja video sēriju, kas veltīta izstādei…
Rakstniekam un dramaturgam Rūdolfam Blaumanim (1863 – 1908) bijuši vairāki vaļasprieki – rūpēties par savu veselību un ārieni, kopt “Braku” apkārtni un attiecības ar cilvēkiem, kā arī uz Ērgļu labdarības biedrības skatuves spēlēt savu lugu personāžus.
Rakstniecības un mūzikas muzejs