Rakstniecības un mūzikas muzejs
Rakstniecības un mūzikas muzeja decembra mēneša priekšmets ir rakstnieces Ingas Gailes liela formāta piezīmju lapa romānam “Rakstītāja” (“Dienas grāmata”, 2020).
Rakstniecības un mūzikas muzeja decembra mēneša priekšmets ir rakstnieces Ingas Gailes liela formāta piezīmju lapa romānam “Rakstītāja” (“Dienas grāmata”, 2020).
Komponista Tālivalža Ķeniņa (1919-2008) aizraušanās bijušas daudzpusīgas: teniss, slēpošana, hokejs, daba, dzīvnieki, humors, vīnu pārzināšana, ceļošana un jo īpaši vilcieni – vilcienu vērošana, sarakstu pētīšana un apspriešana.
RMM video stāstu sērijā RMM Dokumentēšanas nodaļas speciāliste Rūta Līcīte stāsta par unikālu eksponātu - bezskaņas jeb tā sauktajām mēmajām klavierēm, kas savā laikā piederējušas Rūtas tēvam – komponistam un pedagogam Jānim Līcītim, kurš, tāpat kā daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, 1940. gadu beigās un 1950. gadu sākumā tika ierauts nežēlīgajā staļinisko represiju plūsmā.
Trimdas dzejnieks Olafs Stumbrs (1931 - 1996) dzīvē nav garlaikojies – pratis jokot ne tikai par citiem, bet arī par sevi, spēlējis teātri un šahu, dziedājis korī un dejojis tautiskās dejas. Stāsta Kristiāna Kuzmina.
26. novembrī sociālajā tīmekļa vietnē “Facebook” un RMM mājaslapā tiešsaistē varēja vērot Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma pētījumu konferenci “Personība meklē personību”. Tās fokusā šogad - muzeja kolekcijas, to veidošanas principi un izpēte dažādos laikos. Atskatoties uz notikumu, publicējam Dr. philol. Jāņa Garjāna rakstu "Saruna “Tintnīcā” ar un par personībām", kas tapis sadarbībā ar Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrību.
Velga Krile — savrupa personība, teju pasaku tēls, atturīga, noslēpumaina. Savas vēstules mātei viņa bieži paraksta Tavs Čerītis. Tas ir tēls no kādas pasakas, ko bērnībā māte lasījusi Velgai. Lielāko dzīves daļu dzejniece pavada ārpus Rīgas, tālu no lielpilsētas kņadas un literāro aprindu bohēmas. Tur Velgai ir pašai sava karaļvalsts un pils, kur viņa vienlaikus ir princese un Pelnrušķīte. Tā viņu nodēvē Imants Auziņš krājuma "Sikspārnis. Rekviēms" pēcvārdā.
“Trīs nošu lapas autora rokrakstā. Kaligrāfiski skaistas un vienkāršas. “Dievs, svētī Latviju!” – Baumaņu Kārļa visizcilākais un viszināmākais darbs. Latvijas nacionālās identitātes simbols, šīs izstādes varbūt pats vērtīgākais eksponāts, relikvija”, - tā par RMM izstādē “Himnai 100” apskatāmo kultūrvēstures liecību stāsta Aija Taimiņa, Dr.philol., vadošā pētniece, LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja.
Audio radio rubrikā Inese Žune stāsta par čella lielmeistaru, pedagogu, čella spēles skolas izveidotāju Latvijā - Ēvaldu Berzinski (1891-1968), kurš bijis ne tikai profesionāls ķīmiķis, bet arī azartisks mednieks, vīnogu audzētājs un dārzkopis.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma pētījumu konferences “Personība meklē personību” tiešraide. Konferences fokusā – muzeja kolekcijas, to veidošanas principi un izpēte dažādos laikos. Galvenais uzdevums – parādīt, kā autora personība un viņa radošais process atklājas caur kolekcijā atrodamajiem priekšmetiem, paralēli parādot nozīmīgu procesu muzeja darbībā, proti – kā…
26. novembrī, plkst. 10.00, Facebook tiešsaistē norisinājās Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājuma pētījumu konference “Personība meklē personību”. Konferences fokusā – muzeja kolekcijas, to veidošanas principi un izpēte dažādos laikos. Galvenais uzdevums – parādīt, kā autora personība un viņa radošais process atklājas caur kolekcijā atrodamajiem priekšmetiem, paralēli parādot nozīmīgu procesu muzeja…