Rakstniecības un mūzikas muzejs

Jāzepa Vītola un Jāņa Mediņa audzēknis, komponists un diriģents Pēteris Barisons (1904 – 1947) pēc intensīvas profesionālās darbības Rīgā, vasarās meklēja patvērumu dzimtajās lauku mājās “Skudras”.

Kā latviešu valodnieks Jānis Endzelīns (1873 - 1961) spēja norobežoties apstākļos, kad diezgan regulāri notika Latvijas Valsts universitātes (LVU) mācībspēku pāraudzināšana marksistiski - ļeņiniskā garā, ieskaitot publisku kaunināšanu sapulcēs un ideoloģisku iespaidošanu presē? Aplūkojot Endzelīna bibliogrāfiju, tā vien šķiet, ka viņš, kā jau gara milzim pienākas, lieliem, neatlaidīgiem soļiem devies uz priekšu, neievērojot padomju sistēmas monstrozās pseidozinātnes augstceltnes.

Arī es šobrīd esmu izolējies un kādu laiku nebūšu sastopams muzeja krātuvē, bet šeit – virtuāli, muzeja mājaslapā. Tāpēc esmu neizsakāmi priecīgs saņemt vēstules, uz kurām atbildēšu nedēļas laikā. Tā mājās palikšanas laiks būs daudz interesantāks, lietderīgāks un priecīgāks.

Jaunībā dzejnieces, rakstnieces un dramaturģes Māras Zālītes pašizolācijas vieta rakstīšanai bija Dubultu jaunrades nams. Atzītajai dramaturğei bija grūti savienot savu mājas dzīvi ar rakstnieces identitāti, tāpēc nams bija piemērota vieta rakstīšanai.

Dzejnieka Jāņa Baltvilka (1944–2003) iemīļotākā vieta rakstīšanai bija tā saucamā "būda" – ornitologu vagoniņš, savs darba kabinets.

Vientulību darba procesā mīlēja arī komponists Jāzeps Vītols (1863 - 1948). Lai komponētu, Vītolam bija nepieciešams klusums. Pēterburgas periodā dienas viņš pavadīja cilvēkos un skaņu pasaulē - darbā Konservatorijā, bet vakarus - koncertos, kora mēģinājumos vai saviesīgos pasākumos.

Dzejnieks Hermanis Marģers Majevskis (1951 – 2001) savas dzīves pēdējos gadus aizvadīja vienatnē - Rīgas dzīvoklī. Būdams nepraktiskas dabas, Majevskis tā arī līdz galam neiekārtoja savu virtuvi – tajā nebija ne galda, ne ledusskapja.

Ilgstoši uzkavēties vienatnē pie dabas ir komponistes Maijas Einfeldes sava veida pašizolācija. Bērnībā šādā vienatnē tapa viņas pirmās kompozīcijas – pašas dziedātās operas, taču nevis līdzcilvēkiem, bet - ganāmajām govīm. Tās tika dziedātas pavisam klusi, jo Maija baidījās no apkārtējo izsmiekla.

Dzejnieks Pēters Brūveris (1957 – 2011) pēc vairāku dienu bohēmas ar amata brāļiem, apzinoties, ka pienācis darbu nodošanas termiņš, pašizolējās savā istabā, dzimtas mājās “Kalējos”, atslēdza telefonu, uzvārīja stipru melno tēju un intensīvi strādāja no sešiem rītā līdz pat vēlam vakaram.

Sociālās distancēšanās laikā RMM jaunajā rubrikā #paliecmājās publicēsim patiesus stāstus no radošo personību – rakstnieku, dzejnieku un mūziķu mājās palikšanas epizodēm. Palikšana mājās kādam ir radīšanas priekšnosacījums, citam – prokrastinācija, vēl kādam – dažādi mājas un amata darbi, gulēšana vai sapņošana. Turpinām sazināties ar jums pašlaik drošākajā vidē –…