Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bohēma un regulāri augstāko aprindu rīkoto viesību apmeklējumi bija neiztrūkstoša radošās inteliģences redzamāko pārstāvju dzīves sastāvdaļa. Dziedātājus aicināja uz sabiedrības krējuma vai diplomātisko aprindu viesībām, lai viņi pēc namamātes vai namatēva vēlmes ko uzdziedātu pašiem un viesiem par prieku. Šādas viesības rīkoja gan Emīlija Benjamiņa, gan ārvalstu diplomāti, gan arī citi pašmāju smalko aprindu pārstāvji.

Skaitliski neliels ir latviešu mūziķu pulciņš, kas Latvijas Konservatorijā absolvējis gan kompozīcijas, gan klavieru klases, koncertos visai bieži atskaņojot savus darbus – Arvīds Žilinskis, Lauma Reinholde, Pēteris Plakidis. Un, protams, Lūcija Garūta, jo tieši viņas koncertdarbība starpkaru Latvijā bija visaktīvākā un visplašākā, sniedzot gan solokoncertus, gan arī veicot koncertmeistares pienākumus.

Vientulību darba procesā mīlēja arī komponists Jāzeps Vītols (1863 - 1948). Lai komponētu, Vītolam bija nepieciešams klusums. Pēterburgas periodā dienas viņš pavadīja cilvēkos un skaņu pasaulē - darbā Konservatorijā, bet vakarus - koncertos, kora mēģinājumos vai saviesīgos pasākumos.

Filmas nosaukums ir dziļi simbolisks, jo Milda Brehmane-Štengele savas dzīves centrā bija likusi operas skatuvi, dziesmu, ko atzīst arī viņa pati: „Visu savu dzīvi esmu atdevusi cilvēkiem uz skatuves atveidotajos tēlos”.

2016. gada 25. septembrī 110 gadu jubileja apritēja krievu komponistam Dmitrijam Šostakovičam (1906–1975). Viņš ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta skaņražiem, 15 simfoniju, sešu koncertu, trīs operu, trīs baletu, daudzu kamermūzikas darbu, teātra un kinomūzikas autors.